Virkne komentētāju 2010.gada notikumu apskatā raksta par Latvijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanas modeli.
Daļa apskatnieku Latvijas modeli vērtē kā veiksmīgu un iesaka to piemērot arī citām finanšu grūtībās nonākušām Eiropas valstīm, turpretī citi ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) palīdzību realizēto programmu asi kritizē un brīdina, ka grūtības vēl nav aiz muguras.
Latvijas variantu turpina asi kritizēt amerikāņu ekonomisti Maikls Hadsons un Džefrijs Sommersa, kas pērn un šogad pēc Saskaņas centra (SC) uzaicinājuma Latvijā piedalījās ekonomikas konferencē "Atjaunotā Latvija 2010", kuras mērķis bija prezentēt un apspriest SC ekonomiskās politikas koncepciju.
Kā abi ekonomisti raksta kreisi orientētā britu laikraksta The Guardian komentāru slejā, "Valda Dombrovska valdība 2009.gadā izpostījusi sociālās garantijas, apgriezusi algas un palielinājusi bezdarbu. Vai Latvija ir piemērs, kam vajadzētu sekot Grieķijai, Īrijai un Spānijai?"
Pēc Hadsona un Somersa novērtējuma, iekšējās devalvācijas metode "izmanto algu pelnītājus un pensiju uzkrājējus, lai glābtu bankas no to sliktajiem nekustamo īpašumu kredītiem un citiem aizdevumiem".
Abi amerikāņu ekonomisti jau iepriekš nosodīja starptautisko finanšu institūciju realizēto palīdzību Latvijā un citās valstīs, apgalvojot, ka Latvijas ekonomiku ir nolaupījusi ES un SVF politika, pakļaujot Latvijas nodokļu politiku un finanšu programmu Zviedrijas un citu valstu interesēm.
Hadsons sarakstījis vairākas ASV ekonomisko hegemoniju kritizējošas grāmatas, tostarp Superimperiālisms: Amerikāņu impērijas ekonomiskā stratēģija.
ASV prestižās Brauna universitātes Vatsona Starptautisko studiju institūta stipendiāts Kornels Bans komentārā laikrakstā Financial Times (FT) norāda, ka Latvijas modelis var izrādīties nepiemērots Rietumeiropas valstīm, jo to valstu pilsoņi daudz aktīvāk pretojas nepatīkamām reformām.
Bans Latvijas un Rumānijas realizētos taupības pasākumus nodēvējis par "kontrolētu eksperimentu hipotēzes pārbaudei, ka stingru taupības pasākumu radītais labums pārspēs nodokļu ieņēmumu krituma negatīvo iespaidu".
Bans salīdzinājis Latvijas un Rumānijas pieredzi līdzīgu taupības pasākumu ieviešanā, norādot, ka Portugāles un Grieķijas iespējamo notikumu scenāriju plānošanā būtu jāņem vērā Rumānija, kur iedzīvotāji uz valdības plāniem reaģēja ar vardarbīgiem protestiem.
Ekonomists, mudinot piesardzīgi izvērtēt taupības pasākumu lietderību, atgādina, ka Rumānijā, "reaģējot uz taupības pasākumiem, pie prezidenta pils nemierus sarīkoja policisti, un nodokļu inspektori sagrāba par ķīlnieku finanšu ministru".
Arī eirozonas ekonomiskās analītikas vietnes Eurointeligence komentētājs Volfgangs Minhavs komentārā FT pauž šaubas par Latvijas modeļa piemērotību Īrijai, Portugālei, Spānijai un Grieķijai.
"Vai šo valstu vēlētāji piecietīs taupības pasākumu desmitgadi kā cenu par palikšanu monetārā apvienībā ar Vāciju? Tas nav iespējams, bet man ir grūti to iztēloties. Līdz šim citās valstīs pienācīgi taupības pasākumi nav nemaz sākti, pat ne Grieķijā, kas jau piedzīvojusi vardarbīgas demonstrācijas," norāda Minhavs.
"Vēlētāju reakcija uz taupības pasākumiem lielā mērā ir atkarīga no tā, vai valdības spēj sniegt ticamus scenārijus par to, kad krīze beigsies, bet tādi nav izskanējuši. Portugāles, Īrijas un Grieķijas apgalvojumi par atgriešanos pie maksātspējas ir balstīti uz nereāliem pieņēmumiem par nākotnes ekonomikas izaugsmi," brīdina analītiķis.
Savukārt ASV biznesa laikraksts The Wall Street Journal (WSJ) iesaka citām krīzē nonākušajām valstīm izmantot Baltijas valstu piemēru ar "iekšējo devalvāciju".
WSJ norāda, ka, pateicoties iekšējai devalvācijai, Baltijas valstu ekonomikas no krīzes izgājušas ātrāk, nekā Īslandes, kas devalvēja nacionālo valūtu.
Kaut arī Īslandes ekonomika sāk atgūties no skarbās krīzes, tās nacionālās valūtas kronas vērtība vēl joprojām ir par 30% mazāka nekā 2008.gadā.
WSJ gan norāda, ka nedz Baltijas valstu, nedz Īslandes izvēlētais variants nav viegls.
"Daži analītiķi norāda, ka devalvācija rada īsu un ātru šoku, kas ir mazāk sāpīgs nekā taupības pasākumu lēnā dedzināšana. Tomēr, rīkojoties kā latvieši un igauņi, taupības pasākumi var būt ļoti intensīva, bet īsa agonija," raksta avīze.
Kā liecina jaunākie statistikas dati, Igaunija un Latvija ir atgriezusies pie ekonomiskās izaugsmes gada griezumā, bet Īslandes ekonomika sākusi pieaugt ceturkšņa griezumā.
"Labās ziņas Īrijai ir tādas, ka dažu nuļļu pievienošana banknotēm nav vienīgais veids, kā pārvarēt krīzi. Latvija un Igaunija ir parādījusi, ka to var paveikt arī ar iekšējo devalvāciju," raksta avīze.
"Sliktās ziņas ir tādas, ka jebkurā gadījumā jums beigās ir mazāk naudas. Nav svarīgi, vai jūsu makā ir kronas, lati vai eiro, tas tik un tā ir sāpīgi," raksta WSJ.