Rinkēvičs intervijā krievu valodā rakstošajam laikrakstam Telegraf pavēstījis, ka līdz ar valdības maiņu Latvijā pašlaik tiek strādāts arī pie izmaiņām starpvaldību komisijā. No Latvijas puses komisiju vadīs ārlietu ministrs, tādējādi uzsverot, kādu nozīmi Latvija piešķir šīm attiecībām.
Pagaidām Rinkēvičs neplāno doties uz Krieviju vizītē, taču kā komisijas līdzpriekšsēdētājam vizīte nav izslēgta. "Taču konkrēta plāna doties uz Krieviju man pašlaik nav," apliecinājis ministrs.
Savukārt, runājot par Krievijas prezidenta iespējamo vizīti Latvijā, Rinkēvičs apliecinājis, ka ielūgums joprojām ir spēkā, taču, lai vizīte notiktu, ir vairāki priekšnosacījumi.
"Pirmkārt, ir jābūt pietiekami labai saturiskajai bāzei. Bez tam grūti ir pateikt, vai vizīte var notikt tuvākajā laikā kaut vai tādēļ, ka Krievijā šonedēļ notiks parlamenta vēlēšanas, bet martā - prezidenta vēlēšanas. Kopumā pašlaik es atturētos nosaukt kaut kādus datumus," sacījis Rinkēvičs.
Viņš uzsvēris, ka Krievijai ir jāpaveic arī mājasdarbs, kas palicis no pērnā gada, proti, Valsts domei ir jāratificē vienošanās par izvairīšanos no dubultajiem nodokļiem un vienošanās par vienkāršotu robežas šķērsošanu pierobežas iedzīvotājiem.
Ministrs nepiekrīt, ka Latvija arvien vairāk tiek iesaistīta Krievijas interešu sfērā.
"Es nepiekrītu. Pirmkārt, Latvija - neatkarīga valsts, NATO un ES dalībvalsts," norādījis Rinkēvičs. "Ar Krieviju mēs vēlamies veidot attiecības, kas ir balstītas uz abpusēju cieņu un izdevīgumu gan divpusējā līmenī, gan kā NATO un ES dalībvalsts. Mums pašlaik ir laba bāze."
Vienlaikus viņš atzinis, ka starp Latviju un Krieviju ir domstarpības, un "mēs par tām runājam - vēstures jautājumi, reģionālās drošības arhitektūra, pretraķešu aizsardzība. taču attiecības ir jāveido, balstoties uz kopīgo un uz lietām, kurās mēs varam sadarboties".