Lembergs: Kas maksā Dienas „stipendiātiem“?

Ja nelīdz nelikumīgi publiskotas privāto kontu izdrukas un pat grāmatas izdošana, – jo Lemberga reitings joprojām ir nepieklājīgi augsts, – var ķerties pie sabiedrībai labi uztveramas lietas – „stipendiātiem“. Gandrīz jebkuram iedzīvotājam šis jēdziens ir skaidrs – kāds saņem stipendiju, un kāds to maksā. Studentiem, piemēram. Arī es, Lembergs, no saviem privātajiem līdzekļiem maksāju stipendijas Ventspils Augstskolas atsevišķiem studentiem. Tiktāl viss ir saprotams.

Taču esot arī citi „stipendiāti“, kas nemaz neesot īsti stipendiāti, bet gan Lemberga „stipendiāti“. Jo jau pirms kāda laika kaut kur esot izņemti kaut kādi papīri, no kuriem izrietot, ka kāds kaut ko kādam esot maksājis, un tā visa rezultātā esot pilnīgi skaidrs, ka Lembergs maksājis politiķiem. Nevajag dokumentus, nevajag pierādījumus, nevajag neko, kas līdzinātos faktiem vai vismaz veselajam saprātam – pietiek ar dažām mērķtiecīgām frāzēm, un kārtējais skandāls ar mediju rezonansi garantēts. Retorikas profesionāļi zina, ka šādas „loģikas“ var pietikt ļoti ilgam laikam, un patiešām –„stipendiātu“ zupa dažādās versijās un locījumos tiek sildīta jau trīsarpus gadus. Tas nekas, ka šaubīgu nevalstisko organzāciju, atsevišķu masu mediju un politiķu apdziedātais Latvijas valsts „tiesiskuma garants“ Jānis Maizītis – tātad šo spēku autoritāte –, vēl būdams ģenerālprokurora amatā, savās intervijās vairākkārt ir uzsvēris, ka šādas „stipendiātu“ lietas nav. „Es nekad neesmu apgalvojis nevienu uzvārdu, un nekad neesmu runājis par stipendiātiem,“ teica J.Maizītis 2009.gada 10.decembrī TV5 raidījumā Bez cenzūras. To pašu skaidrā latviešu valodā saka arī tagadējais ģenerālprokurors, piemēram, Latvijas radio 1.programmas raidījumā Labrīt! atkārtoti norādot: „Es vēlreiz uzsveru, ka nav tādas stipendiātu lietas.“ Ir pagājuši jau vairāk nekā trīs gadi, bet nevienā instancē nevienā stadijā šāda lieta netiek virzīta.

Tāpēc arī es, ejot pa pēdām „stipendiju“ modei, izvirzu savus „stipendiātus“ un to maksātājus. Man, piemēram, šķiet, ka vieni lieli „stipendiāti“ strādā laikrakstā Diena. Jo bez „stipendijām“ diez vai kāds, kurš kaut mazliet orientējas demokrātiskas valsts varas dalījuma principos, mestos iztaujāt Ministru prezidentam (izpildvaras augstākajai amatpersonai) par to, ko un kāpēc dara Latvijas Republikas ģenerālprokurors (tiesu varas amatpersona), visiem spēkiem mēģinot no Dombrovska izspiest viņa politisko viedokli, turklāt pirmsvēlēšanu periodā. Bet varbūt, ka tā nav gluži nekompentence, bet apzināts politiskās apvienības Vienotība priekšvēlēšanu aģitācijas veids, kuru slēptā veidā realizē „stipendiāti“ no laikraksta Diena.

Ar faktu selekciju un vāju atmiņu mūsdienās sirgst daudzi, pretējā gadījumā arī Dienas „stipendiāti“ atcerētos vai vismaz noskaidrotu, ka uz Ventspils uzņēmēju vienošanās dokumenta ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju nav un nekad nav bijis mana paraksta, savukārt pilnīgi oficiālo divu partiju politisko vienošanos (kurā nav ne vārda par naudu) ar Aināra Šlesera vadīto Jauno partiju bez manis parakstījis arī tagadējais Vienotības sponsors Olafs Berķis un Man-Tess prezidents Jūlijs Krūmiņš.

Atmiņa ir jāsaudzē un jātrenē – gan vēsturiskā, gan politiskā. Citādi sanāks kā tagad – ar Dienas „stipendiātiem“.