Laikraksts _Diena_ pētot, kas bijuši iemesli atalgojuma palielinājumam, secinājis, ka to nodrošinājuši treknajos gados slēgtie koplīgumi, kas darbiniekiem par darba piespiedu zaudēšanu (atlaišanu, saīsinot štatus) nodrošina dāsnas kompensācijas. Atkarībā no stāža atlaišanas kompensācija var sasniegt pat desmitkāršu algas apmēru. Blakus kompensācijām, kā izriet no uzņēmumos skaidrotā, atalgojuma kāpumu pirms atlaišanas nodrošinājuši arī iekrātie atvaļinājumi.
Šodien laikrakstā publicētajā pētījumā norādīts, ka nevar apgalvot, ka valsts uzņēmumos notikusi apzināta algas palielināšana pirms darba attiecību izbeigšanas. Faktiski galvenais lielo bezdarbnieka pabalstu iemesls ir koplīgumi, kuri valsts uzņēmumu darbiniekiem garantē tā sauktos zelta izpletņus. Taisnība ir uzņēmumiem, ka likums nav pārkāpts un atalgojums nav mākslīgi palielināts, jo koplīgumā paredzētās saistības ir jāpilda.
Tiesisko pamatojumu lielajiem pabalstiem radījusi Saeima, pērn vasarā mainot likumu par sociālo apdrošināšanu. Turklāt, neraugoties uz Labklājības ministrijas (LM) un sociālo partneru, Trīspusējā sadarbības padomes sēdēs vairākkārt norādīto, ne iepriekšējā, ne arī Valda Dombrovska (JL) valdība laikus nav veikusi izmaiņas ar bezdarbnieka pabalstu piešķiršanu saistītajos normatīvos, lai ierobežotu pabalsta apmēru.
No 1.janvāra tika atcelti sociālo iemaksu griesti personu ienākumiem. Proti, līdz šim likums noteica, ka sociālais nodoklis jāmaksā par ienākumiem, kuri nepārsniedz 29 600 latu gadā jeb 2466 latu mēnesī. Tas arī attiecīgi ierobežoja maksimālo pabalstu, jo to (pirmajos trīs mēnešos 100% no sešu mēnešu vidējās nodokļu algas) var saņemt tikai par tiem ienākumiem, par kuriem maksāts nodoklis.
Atceļot griestus, sociālo nodokli personas no šā gada maksāja par visiem ienākumiem, kas gadījumos, kad tika iedarbināti koplīgumu izpletņi, veidoja ievērojamus apmērus. Samaksātais sociālais nodoklis savukārt nozīmē, ka personai ir tiesības pretendēt uz atbilstošu bezdarbnieka pabalstu.
Vēl cita nepilnība ir likumā noteiktais, ka pabalstu aprēķina, ņemot vērā sociālo iemaksu algu pēdējos sešos mēnešos, izņemot pēdējos divus mēnešus no bezdarbnieka statusa iegūšanas, nevis darba zaudēšanas. Apķērīgākajiem lielo kompensāciju saņēmējiem pēc darba zaudēšanas tas ļauj divus mēnešus nogaidīt un stāties bezdarbniekos, jo tad izmaksātais zelta izpletnis tiks ieskaitīts bezdarba pabalsta aprēķinā. Likums nav pārkāpts, tikai izmantots, secina laikraksts Diena.
(Pilnu Baibas Rulles rakstu “Trekno laiku izpletņi” lasiet šodien laikrakstā Diena.)