"Es saprotu, ka pašreizējā brīdī kaut ko mainīt šajā statusā – savienot šīs divas organizācijas – liekas bezmērķīgi," teica V.Lokenbahs.
Viņš atzina, ka regulatora un KP apvienošanai ir savi plusi un savi mīnusi. "Tas pozitīvais ir tas, ka abām iestādēm ir ekonomistu trūkums. Saliekot to kopā, iespējams, ka situācija būtu nedaudz vieglāka. Tas ir smags jautājums – pašreizējā brīdī dabūt izglītotus, varošus un gribošus strādāt. Mums tas sagādā ārkārtīgi lielas grūtības. Tomēr KP risina jautājumus jau stadijā, kad likums netiek ievērots, pēc būtības tas jau ir noticis, savukārt regulators nodarbojas ar lietām, kas tikai vēl būs," viņš klāstīja.
A.Lokenbahs arī minēja, ka nesen bija gadījums, kad KP izdeva lēmumu, kas ir tieši pretējs regulatora izdotajam. SPRK vadītājs paskaidroja, ka regulators pilda konkurences veicināšanas funkciju, bet necīnās ar konkurentu lietotajiem paņēmieniem.
"Pašreizējā brīdī mēs tādu reformu taisīt nevaram. Es to pasaku jums un tā es to teikšu arī Ekonomikas ministrijai. Ja ministrija man nepateiks, ka tas vienkārši ir jādara, bet jautās manu viedokli, es viņiem pateiktu to pašu, ko jums, - pašreizējā brīdī mēs tādu reformu taisīt nevaram. Savukārt apvienošanu uzliekot par pienākumu, ministrija pārkāptu Eiropas Savienības Trešo regulu, jo viņiem nav tiesību šādu pienākumu uzlikt neatkarīgai organizācijai," pastāstīja V.Lokenbahs.
Viņš arī paskaidroja, ka iestāžu apvienošanās gadījumā tādiem uzņēmumiem kā Latvijas dabasgāzes kompānijai Latvijas gāze, Latvijas energokompānijai Latvenergo un Latvijas elektronisko sakaru sniedzējam Lattelecom vajadzēs izskaidrot, ka turpmāk tiem būs jāfinansē arī savi konkurenti. Pēc viņa teiktā, apvienojot KP un SPRK, jaunizveidotā organizācija jāfinansē tikai no valsts budžeta.
"Man tikko bija sarunas ar EM, un es biju spiests paskaidrot, ka šīs divas organizācijas nevar apvienot. Es neredzu, kā var apvienot SPRK un KP, nezaudējot valstij aptuveni trīs miljonus," viņš uzsvēra.
Vienlaikus V.Lokenbahs atzina, ka regulatoru, iespējams, varētu apvienot ar kādu citu organizāciju. "Ir regulēšanas funkcijas, kuras izpilda arī citās organizācijās – Elektronisko sakaru direkcija, arī dzelzceļa regulācija. Ir tādas valsts funkcijas, kuru izpildīšana ir nodota citām organizācijām, un to varētu skatīties. Ir ļoti rūpīgi jāskatās, kas no tā būs ieguvējs – vai mēs samazināsim izdevumus u.c. Mums ir ļoti nopietna statusa atšķirība, un mūs nefinansē valsts budžets. Mums ar savu darbību nav jāapgrūtina valsts budžets, to nu gan nevajadzētu darīt, it sevišķi pašlaik, kad jau tā ir ļoti smagi ar valsts budžetu," viņš informēja.
V.Lokenbahs gan piebilda, ka strādā SPRK vien trīs nedēļas un pēc aptuveni trīs mēnešiem, kad viņam būs pietiekami daudz informācijas, SPRK vadītājs savu nostāju par regulatora un KP apvienošanu varēs pateikt nepārprotami.
Jau vēstīts, ka ekonomikas ministrs Artis Kampars jau 2009.gada vasarā rosināja apvienot KP un SPRK. Valdība toreiz šo ideju noraidīja. Šā gada februāra sākumā A.Kampars izteicās, ka joprojām nav atteicies no abu iestāžu apvienošanas un ir gatavs vēlreiz šo jautājumu virzīt izskatīšanai valdībā.
SPRK ir neatkarīga valsts iestāde, kas izveidota un darbojas, lai valsts regulējamajās nozarēs - enerģētikā, telekomunikācijās, pastā, dzelzceļa transportā - aizstāvētu sabiedrisko pakalpojumu lietotāju intereses un veicinātu sabiedrisko pakalpojumu attīstību.