Katrs ir atbildīgs par savu drošību. Maksķerēt ir jāiet ar galvu, jādomā līdzi, ko dara. Ar varu jau nespiež iet uz ledus. Tagad ne visur ledus ir 10 – 15 centimetrus biezs, vietām tie ir tikai divi centimetri, bet no augšas to neredz,” skaidro A. Birkavs.Viņš iesaka tiem, kas tomēr uzdrošinās marta vidū bļitkot, padomāt par savu personisko drošību un paņemt līdzi virvi un divus ledus cirtņus (īleniem līdzīgi priekšmeti, ko satver katrā rokā un ar kā palīdzību var iecirsties ledus malā, ja esat ielūzis un mēģināt izrāpties ārā). Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inga Vetere informēja, ka šogad noslīkuši trīs zemledus makšķernieki. Cik naudas tērēts šogad makšķernieku glābšanai, viņa nevarēja pateikt. Pagājušā nedēļā notika vērienīga glābšanas operācija Rīgas jūras līcī pie Bulduriem - atdalījies ledus gabals, uz kura atradies makšķernieks, bet glābēji pēc viņa iecelšanas laivā pašu spēkiem vairs nav varējuši tikt krastā, tāpēc nācies iesaistīt arī citus dienestus, līdz rezultātā visi cilvēki veiksmīgi izglābti.Laiva, kurā atradās divi glābēji un makšķernieks, tika iepūsta jūrā vairāku kilometru attālumā no krasta. VUGD lūdza palīdzību Valsts robežsardzes kuterim, taču arī tas šādos apstākļos nevarēja līdzēt. Notikuma vietas tuvumā atradās robežsargu helikopters, tomēr tajā nebija vajadzīgā aprīkojuma, lai uzņemtu laivā esošos cilvēkus.Glābšanas operācijā iesaistījās Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs ("MRCC Riga"). Uz notikuma vietu izlidoja Gaisa spēku helikopters "Mi-17". Pēcpusdienā makšķernieks un abi VUGD glābēji ar helikopteru tika veiksmīgi nogādāti krastā un nodoti Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.Gan I. Vetere, gan A. Birkavs uzsver, ka šāda līmeņa glābšanas operācija valstij izmaksā ļoti dārgi. Jau vēstījām, ka aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība) nolēmis rosināt neapzinīgo zemledus makšķernieku jeb tā dēvēto "bļitkotāju" jautājuma risināšanu. Kā norādīja A.Pabriks, zemledus makšķernieki apzināti neievēro brīdinājumus, bet viņu glābšana jāveic par Nacionālo bruņoto spēku, tātad nodokļu maksātāju, naudu."Te kaut kas nav kārtībā ar likumdošanu. Piemēram, cietušo slēpotāju vai saslimušu jūrnieku evakuācijas izmaksas sedz apdrošināšana, bet plūdos cietušo evakuāciju veic par neparedzētiem izdevumiem atvēlētajiem līdzekļiem. Savukārt zemledus makšķernieku glābšanu neviens neapmaksā," sacīja A.Pabriks.Pēc viņa domām, nebūtu īsti pareizi izglābtajiem likt apmaksāt visus glābšanas izdevumus, jo helikoptera pacelšana ir dārgs prieks un viena glābšanas operācija izmaksā vismaz 300 latus, tādējādi cilvēkiem varētu nebūt, ar ko norēķināties.Aizsardzības ministrs norādīja, ka zemledus makšķerēšana ir paaugstināta riska hobijs, tādēļ varbūt vajadzētu likt šī hobija cienītājiem apdrošināties."Kaut kas ir jādara un jāatrod piemērots juridiskais risinājums, jo nav pareizi, ka visi maksā par dažu vizināšanos uz ledus," uzskata A.Pabriks, solot rosināt šī jautājuma apspriešanu.Ignorējot glābēju brīdinājumus par to, ka Rīgas jūras līcī uz ledus šajā laikā atrasties ir bīstami, zemledus makšķernieki joprojām dodas uz ledus, cerot noķert zivis. Glābēji jau vairākkārt ir brīdinājuši, ka staigāt pa ledu jūrā nav droši. Speciālisti aicina neriskēt ar savu dzīvību un nedoties jūrā uz ledus, jo tā izturība neatkarīgi no laika apstākļiem var būt mānīga.
Makšķernieku asociācija: Par ledū ielūzušo glābšanu vajadzētu maksāt pašiem "bļitkotājiem"
Par ledū ielūzušo zemledus makšķernieku glābšanu vajadzētu maksāt pašiem makšķerniekiem, jo viņi apzinās risku, kāpjot uz ledus atkusnī, uzskata _Latvijas Makšķernieku asociācijas _valdes priekšsēdētājs Alvis Birkavs.“Tā ir ļoti normāla prakse ārzemēs, ka glābšanas dienesti ledū ielūzušu zemledus makšķernieku izvelk par viņa paša, nevis valsts līdzekļiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.