Pirmoreiz iecere par to, ka skološanos bērni varētu uzsākt ātrāk par septiņu gadu vecumu, izskanēja vēl pērnā gada decembrī, izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei (ZZS) solot, ka pirms konkrētu lēmumu pieņemšanas notiks diskusijas ar izglītības speciālistiem.
Pagājušajā piektdienā, Koķei, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Valsts izglītības satura centra pārstāvjiem tiekoties ar pirmsskolas un sākumskolas izglītības speciālistiem, no ministres puses tika secināts, ka šāda iecere tiek atbalstīta.
Tie paredz, ka, bērniem skolas gaitas sākot no sešu, nevis septiņu gadu vecuma, īsāks kļūs arī laiks obligātajai pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošanai skolai - bērni tam tiks gatavoti no piecu gadu vecuma, bet pats apmācības process ilgs gadu, nevis divus, kā tas bijis līdz šim.
Turklāt pamatizglītības 1.klases programmu varēs īstenot ne tikai skolas, bet arī pirmsskolas izglītības iestādes, bet mācību stundas 1.klasē tiks pārsauktas par mācību nodarbībām.
Valdība atbalstīja arī Ministru kabinetam deleģēt kompetenci noteikt valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas, radot normatīvo bāzi pirmsskolas izglītības programmu izstrādei un īstenošanai, jo, kā uzsver Izglītības un zinātnes ministrija, šobrīd normatīvajos aktos nav noteikti ne pirmsskolas izglītības mērķi, ne uzdevumi vai pedagoģiskā procesa organizācijas principi, kā arī plānotie rezultāti, vērtēšanas pamatprincipi, kas būtu obligāti un būtu jāievēro ikvienam, kas izstrādā un īsteno pirmsskolas izglītības programmas.
Valdība atbalstīja arī no Vispārējās izglītības likuma izslēgt pantu, kas paredz pirmsskolas vecuma izglītojamo mācību slodzi, uzsverot, ka šāds regulējums neņem vērā to, ka pirmsskolas vecuma bērnu galvenā darbība ir rotaļa un izglītības programmas apguve notiek rotaļu veidā, kvalificētu pedagogu vadībā, kas slodzi bērniem nerada.