"Naudas medicīnai būtu pietiekami, ja to labi, prātīgi un racionāli apsaimniekotu. Nesenā sarunā ar bij. ministri Rozentāli teicu, ka man būtu grūti līdz rudenim vadīt arī tik sarežģītu sistēmu kā Veselības ministrija, uz ko viņa atteica – kas gan tur sarežģīts, jāprasa tik papildu līdzekļi no valdības, un tad viss notikšot! Tas iezīmē zināmu ievirzi ministrijas un arī slimnīcu vadītāju domāšanā," secina L. Mūrniece. Viņa dotu priekšroku citai, metodei, proti, vispirms mēģinot saprast, kur nauda paliek, "kur ir caurumi, pa kuriem tā aizplūst". Šobrīd valstī ir smalkas aparatūras, dārgas medicīnas celtnes pa visu Latviju, bet tikām vairs nav ārstu, jo viņu algām pēc lielajiem izdevumiem nekad neizdevās atlicināt pietiekamas summas. Tāpat esot jāizvērtē slimnīcu padomju nepieciešamība.
Viņa atzīst, ka varētu būt taisnība, ka ārsts nav piemērotākā persona, lai vadītu
Veselības ministriju, lai veiktu reformas. "Ārstu vidē ir stipri izteikts koleģiālisms, daudzi kopā
mācījušies," iemeslus skaidro L. Mūrniece. Viņa pati gan vēlas, lai jauns veselības ministrs tiktu atrasts pēc iespējas ātrāk, lai varētu atsākt uz pilnu slodzi vadīt ministriju.