NA augsti vērtējot Braži kā profesionāli un raugoties "ar zināmām cerībām" uz viņu kā topošo ārlietu ministri, tomēr balsojumā viņu neatbalstīs, sacīja Dzintars.
Pušu saruna esot bijusi "konstruktīva un cieņpilna", bet atbildes uz jautājumiem, kas būtiskas NA, pēc Dzintara vārdiem, neesot devušas pietiekamu pārliecību, ka opozīcijas partija būtu gatava "šobrīd dot uzticības kredītu" un balsot par Bražes apstiprināšanu amatā. Piemēram, jautājumos par mediju valodu un nacionālajām sankcijām frakcija neesot guvusi pārliecību, ka Braže varētu būt NA sabiedrotais valdībā.
Opozīcijas frakcija tikšanās laikā interesējusies, vai Braže arī turpmāk sevi redz par neatkarīgu profesionāli, kas ir piesaistīts valdības darbam. NA līderis norādīja, ka "no atbildēm neizrietēja, ka tā būs turpmāk", kas nozīmējot, ka lielā mērā amatpersonai būs jārēķinās ar koalīcijas padomes lēmumu un kopīgu valdības kursu, kas bieži vien, NA skatījumā, neesot Latvijas nacionālajām un drošības interesēm atbilstošs.
Kā ziņots, Saeima par diplomātes Bražes apstiprināšanu ārlietu ministres amatā plāno lemt piektdien.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pēc vairāku nedēļu politiskajām konsultācijām JV iekšienē ārlietu ministra amatam ir nolēma virzīt diplomāti Braži.
Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Braže ārlietu dienestā ieņēmusi dažādus amatus, tostarp bijusi Latvijas vēstniece vairākās valstīs. Pirms kļūšanas par īpašo uzdevumu vēstnieci 2023.gada vasarā, viņa kopš 2020.gada maija bija NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos.
Braže neoficiāli tika minēta kā ticamākā kandidāte šim amatam jau uzreiz pēc tam, kad par atkāpšanos no amata paziņoja līdzšinējais ministrs Krišjānis Kariņš (JV). Ārlietu ministra amats kļuvis vakants pēc tam, kad to pēc privāto lidojumu skandāla atstāja bijušais premjers Kariņš.
Koalīcijas partijas konceptuāli ir izteikušas atbalstu diplomātes Bražes kandidatūrai ārlietu ministra amatam.
Braže pašlaik ir bezpartejiska, bet "Vienotība" ir uzaicinājusi viņu iestāties partijā.