Kultūras ministrs Ints Dālderis izteicās, ka Nacionālais kino centrs turpmāk varētu tikt saglabāts kā atsevišķa iestāde, mainot juridisko statusu no valsts aģentūras uz budžeta iestādi. Šis jautājums tiks virzīts izskatīšanai valdībā. Centra vadībai tuvāko dienu laikā jāsagatavo un jāiesniedz KM aprēķini un informācija par optimālo darbinieku skaitu, kas nepieciešams, lai varētu funkcionēt kā budžeta iestāde.
Trešdien pēcpusdienā ap Kultūras ministriju Rīgā bija sapulcējušies vairāki desmiti cilvēku, lai piedalītos akcijā pret Nacionālā kino centra likvidēšanu.
Bija vairāki mikroautobusi un viena smagā mašīna, uz kuriem izvietoti apgaismes ķermeņi. Tāpat bija izveidots neliels kino paviljons un uz Kr.Valdemāra ielas ietves izvietotas sliedes kinokamerai.
Klāt bija vairāki pazīstami kino darbinieki un sabiedrībā zināmi cilvēki - Juris Poškus, Uldis Dumpis, Sarmīte Ēlerte un citi. Atsaucoties akcijas rīkotāju aicinājumam tērpties košos un gaišos tērpos, kā arī līdzi ņemt ziedus, balonus vai ko citu, kas apliecina prieku, vairāki dalībnieki bija ņēmuši vērā šos ieteikumus. Vienā galā sapulcējušās arī aptuveni 30 jaunietes košos tērpos ar baloniem, riteņiem. Daudziem bija arī nozīmītes, uz kurām rakstīts Par kino!, tāpat redzami tematiski krekli akcijas dalībniekiem.
Pusstundu pirms sēdes sākuma notika kādas ainas mēģinājums - no ministrijas labās puses skrēja sievietes ar krāsainiem baloniem, bet no kreisās puses pretī skrēja vīrieši ar ziediem, priekšā tika stumti bērnu ratiņi. Vīrieši nesa no kartona izgrieztu multiplikācijas filmu varoni Loti. Tāpat šajā ainā kamera apstājās pie kāda vīra, kas sēdēja uz krēsla ietves vidū priekšā fonā notiekošajam. Pēcāk viņš paņēma krēslu un nolika to pie KM ēkas rindā, kur jau salikti aptuveni 15 krēsli un sēdēja kino nozares pārstāvji.
Kā paskaidroja īsfilmas režisore Laila Pakalniņa, cilvēks, kas sēž ielas vidū, sākotnēji ir vienkāršs vērotājs no malas, bet tad viņš kļūst par kino skatītāju. Tobrīd šo lomu izpildīja režisors Viesturs Kairišs.
Jau vēstīts, ka Latvijas kino veidotāji trešdien plānoja uzņemt īsfilmu ar darba nosaukumu Eizenšteina sapnis. Filmēšana notika laikā no 15.30 līdz 16.30 Krišjāņa Valdemāra un Andreja Pumpura ielu stūrī. Kino ļaudis satraukti, ka Nacionālā kino centra likvidēšana ir ministrijas vēlme "iznīcināt gadiem radītu sistēmu un atsviest Latvijas kino pagātnē, kad tas bija politiski ietekmējams".
Latvijas kino veidotāji, apzinoties situāciju valstī, neizvirza pretenzijas uz papildus finansējumu nozarei, bet arī negrasās rīkot protesta akcijas, jo uzskata, ka Latvijas kino sistēmas saglabāšana šobrīd ir atkarīga no dažu amatpersonu kompetences un profesionalitātes un tātad arī spējas pieņemt lēmumus, nopietni izvērtējot to sekas. Tā vietā dažādu kino profesiju pārstāvji, kas līdz šim ir strādājuši pie dažādām filmām, trešdien tikās vienā filmēšanas laukumā, lai būtu klāt un uzņemtu filmu laikā, kad paredzēta Filmu padomes un Kultūras ministrijas pārstāvju sēde.
Filma Eizenšteina sapnis iecerēta kā darbs, kas pauž prieku un patosu par dzīvi, kino un nākotni. Filmēšanā piedalījās Latvija Kinemotogrāfistu savienība, Latvijas Kinoproducentu asociācija, Latvijas Kinooperatoru ģilde, Latvijas Filmu Ražotāju Apvienība, Latvijas Filmu Mākslinieku ģilde.