Šodien tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) aicināja ministrus par šo jautājumu balsot, kas, pēc koalīcijas līguma, nozīmē, ka jautājuma izskatīšana uz nedēļu tiek atlikta.
Rasnačs skaidroja, ka minētie noteikumu grozījumi radīs negatīvu iespaidu uz valsts valodas politiku. "Tas ir Trojas zirgs līdzīgām darbībām, kam būs likumīgs pamats, jo būs atsevišķa grupa ar īpašam priekšrocībām," pauda tieslietu ministrs.
Minētos noteikumus neatbalstīja visi VL-TB/LNNK ministri, bet pārējo koalīcijas partiju ministri tos atbalstīja.
Kā ziņots, minēto jautājumu valdība bija plānojusi izskatīt jau pagājušajā nedēļā, bet pēc NA lūguma tas tika atlikts.
Pamatojot šīs izmaiņas, Veselības ministrija (VM) iepriekš skaidroja, ka ir izveidojusies situācija, ka sertifikāta iegūšanas procesā ārvalstu studenti, kuri studiju programmu ir apguvuši angļu valodā un neplāno strādāt Latvijā, nevar saņemt sertifikātu, ja nav iesniegts apliecinājums valsts valodas zināšanām vismaz C1 līmenī.
Tāpat iecerēts veikt grozījumus noteikumos par ārstniecības iestāžu reģistru, nosakot, ka pašnodarbinātai personai reģistrējot ārstniecības iestādi vai aktualizējot informāciju par reģistrētu ārstniecības iestādi, papildus ārstniecības personu sarakstam, būtu jāiesniedz arī apliecinājums par ārstniecības personas valsts valodas zināšanām gadījumos, kad tas ir nepieciešams atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām.
Valdība gan pagājušajā nedēļā atbalstīja VM priekšlikumu, kas paredz, ka profesionālo kvalifikāciju ārvalstīs ieguvusi persona, kura vēlas veikt pastāvīgu profesionālo darbību Latvijas reglamentētajā profesijā un kurai ārvalstīs iegūtā profesionālā kvalifikācija ir atzīta Latvijā, pirmreizēji reģistrējoties Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, iesniedz dokumentu, kas apliecina valsts valodas zināšanas profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā.
Tāpat valdība pagājušajā nedēļā atbalstīja vairāku tehnisko grozījumu veikšanu "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtībā" un "Kārtībā, kādā atzīst profesionālo kvalifikāciju pastāvīgai profesionālajai darbībai Latvijas Republikā".
Atbildība par nepieciešamā līmeņa valsts valodas zināšanām ārstniecības personām būtu ārstniecības personas darba devējiem un Veselības inspekcijai, veicot vispārēju kontroli, skaidro VM. Savukārt normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību valsts valodas lietošanā nodrošinātu Valsts valodas centrs.
Pēc VM paustā, vienlaikus, jāņem vērā, ka Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība, sertificējot ārstniecības personas, pilda valsts deleģēto uzdevumu, līdz ar to attiecībā uz šo organizāciju savienību ir attiecināma Valsts valodas likumā noteiktā prasība par valsts valodas lietošanu.
rusnacisma ietekmes aģentiem