M.Čerņonoks arī norādīja, ka vulkāna radītais mākonis nedaudz izklīdis un samazinājis augstumu, tādēļ lidojumi augstumā virs 6000 metru patlaban neesot bīstami.
AirBaltic pirmdienas vakarā paziņoja, ka paziņojusi, ka atceļ lidojumus līdz 20.aprīļa plkst. 09:00.
“Daži lidojumi joprojām netiek atcelti, jo mēs ceram, ka gaisa telpa tiks atvērta un mēs varēsim nogādāt lidostās gaidošos pasažierus mājās. Tomēr mēs brīdinām, ka varam būt spiesti atcelt arī šos lidojumus, ja apstākļi neuzlabosies un gaisa telpa paliks slēgta,” saka Jānis Vanags, airBaltic Korporatīvo komunikāciju viceprezidents.
Lidojumu eksperimenti – dārgi un bīstami
Diena jau informēja par izmēģinājuma lidojumiem Vācijā, kad desmit aviokompānijas Lufthansa lidmašīnas bez pasažieriem lidoja no Frankfurtes līdz Minhenei. Nevienai lidmašīnai pēc nolaišanās nekādi bojājumi konstatēti netika. Līdzīgi izmēģinājumi šonedēļ tiek plānoti arī Latvijā, ko, visticamāk, veiks aviokompānijas airBaltic piloti.
Lidostas preses sekretārs Mārtiņš Langrāts teica, ka lidosta ir gatava palaist gan izmēģinājuma lidmašīnas, gan atļaut lidot, ja vien saņems atļauju gaisa telpas atvēršanai.
Lai arī lidostā Rīga vēl ir atcelti visi avioreisi šodien līdz plkst. 24, Īslandes vulkāns ar neizrunājamu nosaukumu – Eijafjadlajegidla, turpina izplatīt pelnu mākoņus paralizējot gaisa satiksmi virs Eiropas. “Problēmas saglabāsies visu šo nedēļu,” ar pesimistiskām prognozēm neskopojās M.Čerņonoks.
Viņš teic, ka bezkompromisa gaisa satiksmes slēgšana, iespējams, ir bijusi nedaudz pārspīlēta, taču riskēt ar pasažieru pilnām lidmašīnām arī nedrīkst. “Mēs saņemam informāciju no Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢM) Aviācijas prognožu daļas par pelnu mākoņa augstumu, izplatību un pārvietošanās ātrumu, tad kosultējamies ar kolēģiem Lietuvā, Igaunijā un Skandināvijā, un tikai tad lemjam par nepieciešamību apturēt gaisa satiksmi,” lēmumu pieņemšanas kārtību izskaidroja M.Čerņonoks.
Lidosta zaudē 190 000 latu ieņēmumus
Savukārt LVĢM Aviācijas prognožu daļas vadītāja Alla Kajavčenko paskaidroja, ka informācija par mākoņa izplatību, augstumu un virzību tuvākajām sešām stundām četras reizes dienā tiek saņemta no Londonas kolēģiem, kuri ar satelīta palīdzību veic gan vulkāna, gan tā radīto izmešu novērošanu un analīzi. A.Kajavčenko apliecināja, ka vienu no būtiskākajiem bīstamības noteicējiem – mākoņa blīvumu - Londonas meteorologi nav mērījuši, jo tā ir sarežģīta un dārga procedūra.
“Satelīta uzņēmumi ir ļoti skaidri, un tāpat ir redzams, ka tas ir pietiekami blīvs, lai radītu draudus tam cauri lidojošām lidmašīnām,” pārliecināta LVĢM Aviācijas prognožu daļas vadītāja, lai arī neslēpa, ka starptautiski noteiktos standartus, kas kritērijus prognožu sniegšanai, pēc šā gadījuma būs nepieciešams pārskatīt. “Nav pareizi, ka tik nopietni lēmumi par gaisa satiksmes slēgšanu vai atvēršanu ir jālemj pēc tik nedaudziem un virspusējiem standartiem,” viņa teica.
Lidostas Rīga preses sekretārs Mārtiņš Langrāts apliecināja, ka lidosta ir gatava jebkurā brīdī nodrošināt gan pasažieru avioreisu lidojumus, gan izmēģinājuma lidojumu veikšanu, taču īstas skaidrības šobrīd nav ne vienā, ne otrā jautājumā. M.Landgrāts norādīja, ka kopš ceturtdien atcelti visi avioreisi, lidostas negūtie ieņēmumi jau sasnieguši 190 000 latu.
(papildināta ar informāciju no airBaltcis - lidojumi atcelti līdz otrdienas 9:00)