Melbārde EP 2019.gadā tika ievēlēta no Nacionālās apvienības (NA) saraksta. Melbārde pārstāvēja NA vairākās valdībās.
Par Melbārdes uzņemšanu partijā "Vienotība" šodien vienbalsīgi lēmusi partijas valde. Politiķe skaidro, ka lēmums par pievienošanos JV ir ilgstošu pārdomu rezultāts, ko primāri noteicis "kopīgs redzējums par Latvijas un Eiropas vērtībām un attīstības prioritātēm".
"Šī redzējuma pamatā ir Latvija kā nacionāla, eiropeiska un demokrātiska valsts un saliedēta un izglītota politiskā nācija, kuras kodolu veido latviešu valoda kā valsts valoda, nacionālā kultūra un vispārcilvēciskās vērtības," pauž Melbārde.
EP deputāte atzīmē, ka viņas motivāciju turpmāk strādāt "Vienotības" komandā ietekmē arī līdzšinējais JV darbs valdībā un "spēja uzņemties atbildību par valsts vadību ļoti sarežģītos apstākļos, ko pēdējos četrus gadus ir nenogurstoši apliecinājis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV)".
Melbārde norāda, ka turpinās darbu EP, "īpašu vērību pievēršot" izglītības, kultūras, mediju un jaunatnes politikas jautājumiem gan Eiropas, gan Latvijas mērogā.
Premjers, JV valdes priekšsēdētājs Kariņš pozitīvi novērtē, ka Melbārde kā pieredzējusi politiķe ar savu intelektuālo kapacitāti darbosies partiju apvienības komandā. "Melbārdes kundzes politiskais briedums ir un būs nozīmīgs kā Latvijā nacionālā mērogā, tā vēl spēcīgākai mūsu pārstāvniecībai EP," uzsver Kariņš.
Jautāta par to, kāpēc nolēma pamest NA, Melbārde aģentūrai LETA norādīja, ka tas lielā mērā ir saistīts ar pēdējo gadu norisēm - gan ar Covid-19 pandēmijas laiku, gan arī ar Krievijas atkārtotu iebrukumu Ukrainā, kā arī ar viņas darbību EP, kas licis pārdomāt, kāds ir eiroparlamentārietes nākotnes redzējums uz Latvijas un Eiropas Savienības (ES) attīstību.
"Esmu pārliecināta eiroatlantiskās sadarbības atbalstītāja. Manuprāt, patlaban vairāk nekā jebkad iepriekš Latvijai ir nepieciešama dalība stiprā ES un spēcīgā NATO. Es redzu, ka man ar JV ir kopīgas vērtības un izpratne par Latvijas izaugsmi, tāpēc es redzu sevi kā politiķi JV komandā," sacīja EP deputāte.
Jautāta, vai viņas vērtības patlaban nesaskan ar tām, kādas pārstāv NA, Melbārde to noliedza. Viņa uzsvēra, ka joprojām iestājas par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, latviešu kultūras saglabāšanu, nacionālās identitātes stiprināšanu un latviešu tradīciju saglabāšanu.
"Es neredzu nekādas pretrunas. Tas ir vairāk saistīts ar manu darbību EP. Patlaban esmu Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā un mani balsojumi EP diezgan skaidri parāda to, ka mums atsevišķos jautājumos ir atšķirīga nostāja. Pēc savas būtības es esmu eirooptimiste," pauda politiķe.
Kā liecina informācija aģentūras LETA arhīvā, Melbārde kļuva par Latvijas kultūras ministri 2013.gada 31.oktobrī Valda Dombrovska (JV) valdībā, tolaik nomainot demisionējušo kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi (VL-TB/LNNK).
Politiķe ministres amatu saglabājusi arī 2014.gadā, kad darbu sāka Laimdotas Straujumas (JV) valdība, kā arī 2016.gadā, uzsākot darbu Māra Kučinska (ZZS) valdībā.
Nacionālajā apvienībā "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Melbārde iestājās 2014.gada februārī.
Savukārt 2019.gadā toreizējā kultūras ministre paziņoja, ka kandidēs Eiropas Parlamenta vēlēšanās no VL-TB/LNNK saraksta. Melbārde kļuva par EP deputāti 2019.gada 25.maija vēlēšanās.
Līdzās Melbārdei, Latviju EP pārstāv Ivars Ijabs (AP), Sandra Kalniete (JV), Inese Vaidere (JV), Nils Ušakovs (S), Roberts Zīle (NA), Tatjana Ždanoka (LKS) un Andris Ameriks (GKR).
Ziņa papildināta