Atskaitot četras prioritārās nozares, kas ir iekšējā un ārējā drošība, veselība un izglītība, ministrijās uzdeva savilkt jostas.
Aizsardzības ministrijas budžets nākamajā gadā pieaugs par teju 114 miljoniem eiro, un centrālā parāta uzturēšanai 16% pieaugums, vēsta laikraksts. Nauda tiks novirzīta dažādu projektu uzsākšanai un īpašajām vienībām tai skaitā arī gaisa telpas aizsardzībai. Līdzīgu pieaugumu pieredzēs arī Veselības ministrijā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izdevumi nozaru vadībai un politikas plānošanai pieaugs par 5%, bet Zemkopības un Iekšlietu ministrijām par 4%. ZM pārstāvis Kaspars Funts klāsta, ka būtiskākās izmaiņas nepilnu 300 000 eiro apmērā rada trīs mērķi - iemaksas pilnvērtīga Latvijas saistību izpildei starptautiskajās organizācijās, ZM nacionālā eksperta norīkošana darbā Ukrainā un jauno politisko iniciatīvu pārdalei starp programmām. Arī citas ministrijas paredz nelielu pieaugumus centrālajiem aparātiem - dažādu sistēmu un projektu uzturēšanai.
Savukārt politlogs Filips Rajevskis laikrakstam norāda, ka rodas pretruna retorikā par valsts budžetu. "Ir fundamentālas lietas, kas attiecībās uz birokrātisko aparātu nemainās. Pirmkārt, valsts amatpersonas nekas nesāks ar savu administratīvo izdevumu "piegriešanu", šie izdevumi parasti nemēdz samazināties." Tāpat politologs atsaucas uz divējādajiem ziņojumiem no Finanšu ministrijas, kas vienā brīdī saka, ka valsts ir krīze, bet citkārt ziņo, ka Latvijas ierindojas starp straujāk augošajām valstīm Eirozonā. "Jaunais valsts budžets netiek pasniegts kā uzvarošais izaugsmes plāns, bet gan kā problēmbudžets. Tai pašā laikā ienākumi aug, IKP aug, bet stāsta par problēmām."