Viņš izteica nožēlu, ka ir daudzi cilvēki, kas vairs nesaista sevi ar Latviju, un ka šī valsts vairs nav tāda, kādu to daudzi iedomājās 1990.gadā, atjaunojot tās neatkarību. «Ja mēs dzīvotu 30.gados, šī valsts tiktu okupēta un reti kurš būtu gatavs atdot savu dzīvību par šādu valsti,» teica A.Pabriks.
Viņš tāpat kā vairāki debatētāji, runājot par SCP programmatiskajām atšķirībām, pieminēja progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, par kura nepieciešamību vēl nav izdevies pārliecināt JL un PS. Dažādas ir partneru pozīcijas arī jautājumā par lata devalvāciju, kura lietderību, uzrunājot kongresu video tiešsaistē no Barselonas, aizstāvēja ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs. Kongresa beigās A.Štokenbergs uzsvēra, ka apvienībā lēmumu pieņemšana notiks demokrātiski un diskusijās katram ar saviem argumentiem būs iespēja pārliecināt par savu viedokli. Taču to, kāds būs šis lēmums, noteiks vairākums, kura balsojums pārējiem būs saistošs.
Tas, ka līdz Vienotības dibināšanai, kas notiks 6.martā, nav izdevies vienoties ar partneriem par attieksmi pret SCP svarīgiem jautājumiem - un vispirms tieši jautājumā par monetāro politiku - bija arī viens no iemesliem, kāpēc Arnis Sinkevičs no Ozolniekiem neatbalstīja iesaistīšanos Vienotībā, kā viņš pēc tam atzina Dienai. Pret dalību apvienībā bija 12 delegāti, bet 213 balsoja par to.