Par tieslietu ministra kandidātu joprojām nav panākta vienošanās, šos pienākumus turpinās pildīt aizsardzības ministrs Imants Lieģis (PS).
Uz jautājumu, vai reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amata uzticēšana ZZS neradīs problēmas, jo šī partija bijusi pret novadu reformu, V.Dombrovskis atbildēja, ka visu reformas īstenošanas gaitu ZZS ir bijusi valdībā un viņš te nesaskata problēmas, jo “reforma ir pabeigta un neviens negrasās to atcelt”.
D.Gavars ir E.Gulbja laboratorijas līdzīpašnieks un ārsts. Viņš nav saistīts ne ar vienu no partijām un viņa vārds apspriešanai nācis no profesionālās vides.
D.Staķe ir Saeimas deputāte. Viņai ir pieredze darbā pašvaldībā, jo pirms ievēlēšanas Saeimā viņa bija Tukuma rajona Tumes pagasta vadītāja. Viņa piecus gadus bijusi arī Tukuma rajona padomes priekšsēdētāja. Tāpat D.Staķei ir arī valdības darba pieredze – viņa bijusi labklājības ministre.
Par uzticību ministru kandidātiem Saeima, visticamāk, balsos pēc nedēļas – nākamajā ceturtdienā. Premjers plāno ar kandidātiem iepazīstināt arī opozīcijas partijas.
Tautas partijas (TP) valdes loceklis Māris Kučinskis vēl nevarēja pateikt, vai D.Staķei būs TP atbalsts. Taču viņš personīgi domā – ja nebūs virzība atpakaļ attiecībā uz novadu reformu, tad viņa varētu cerēt uz atbalstu. Viņaprāt, jau tas, ka ir nosaukts ministra kandidāts, ir labs signāls pašvaldībām, ka ministrija netiks sadalīta.
LPP/LC frakcijas vadītājs Andris Bērziņš, paužot savu personīgo viedokli, jo frakcija par ministru kandidātiem lems tikai trešdien pēcpusdienā, nesolīja viņiem atbalstu. A.Bērziņš uzskata, ka premjeram ir jāievēro konsekvence. Proti, kad V.Dombrovskis piedāvāja LPP/LC nākt valdībā, tad partijai netika piedāvāts pašvaldību lietu ministra amats, kuram tai būtu labs kandidāts - Vitālijs Aizbalts, atgādināja A.Bērziņš. Viņš uzsvēra, ka toreiz premjers esot paziņojis, ka šī ministrija tiks likvidēta.
Arī veselības ministra kandidātu frakcijai būtu grūti atbalstīt, jo LPP/LC uzskata, ka šī ministrija ir jāapvieno ar Labklājības ministriju, teica A.Bērziņš. Citādāk būtu, ja uz pārejas periodu ieliktu īpašu uzdevumu ministru veselības jautājumos, kuru tad, pēc A.Bērziņa domām, varētu atbalstīt. Viņaprāt, arī reģionālās attīstības un pašlvadību lietu ministra pienākumi būtu jāuztic kādam no valdības locekļiem, piemēram, ekonomikas ministram. A.Bērziņš gan uzsvēra, ka tās ir viņa personīgās domas un frakcija var lemt arī citādāk.
Saskaņas centra (SC) frakcijas vadītājs Jānis Urbanovicš atgādināja, ka frakcijai bijusi principiāla nostāja – neatbalstīt nevienu jaunu ministru, kamēr valdības vadītājs neparāda savu rīcības plānu. Taču SC ir izdarījis vienu izņēmumu, nobalsojot par Aivja Roņa apstiprināšanu ārlietu ministra amatā, jo SC ir svarīgi, lai būtu nodrošinātas labas divpusējās attiecības ar Krieviju, paskaidroja J.Urbanovičs. Viņš atgādināja, ka ir svarīgi parakstīt vairākus divpusējos līgumus ar Krieviju, kā arī nodrošināt, lai rudenī tomēr notiek Valsts prezidenta Valda Zatlera oficiālā vizīte uz Maskavu. Abi šie uzdevumi būtu apgrūtināti, ja Ārlietu ministriju vadītu pienākumu izpildītājs, uzskata SC pārstāvis. J.Urbanovičs uzsvēra, ka citādi neredz pamata mainīt SC principiālo nostāju par jaunu ministru neatbalstīšanu.
(pievienota pēdējā rindkopa)