Naturalizācijas pārvaldes priekšnieks Ēriks Baranovskis saka: "Bet ko nozīmē spiediens? Man bija Tieslietu ministrijas viedoklis, izsvērts, ne jau vienā dienā rakstīts, uz piecām lapām, taču lēmumu pieņēmu es." Arī savu nonākšanu amatā viņš ar to nesaista, jo sākumā nemaz negribējis uzņemties priekšnieka pienākumu izpildīšanu, un izdarījis to pēc TM valsts sekretāra un vēlāk ministra lūguma. "Ļausim, lai tagad Maizītis saka savu vārdu šai lietā," teic NP šefs.
Ē.Baranovskis, kurš vēl priekšnieka pienākumu izpildītāja statusā esot nolēma iepriekšējās vadītājas Eiženijas Aldermanes izdoto rīkojumu par lietas sūtīšanu uz tiesu atcelt un pārbaudes lietu izbeigt, Dienai joprojām uzsver, ka visu darījis pareizi. "Esmu pārliecināts, ka mūsu faktu interpretācija un izdarītie pieņēmumi neliecina, ka Bičkovičam būtu jāatņem pilsonība," sacīja Ē.Baranovskis. Viņš uzskata, ka šajā gadījumā, kad pilsoņa iesniegumu aizpildījusi I.Bičkoviča māte, nevarēja attiecināt Pilsonības likumā noteikto pamatu pilsonības atņemšanai. Likums nosaka, ka Latvijas pilsonību var atņemt ar apgabaltiesas lēmumu, ja persona, apliecinot savu piederību pie Latvijas pilsonības vai naturalizējoties, ir sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas un tādējādi nepamatoti ieguvusi Latvijas pilsonību.
Ģenerālprokurors Jānis Maizītis ir uzdevis
veikt pārbaudi, Dienu informēja Ģenerālprokuratūras preses
sekretārs Andrejs Vasks. To veiks prokuratūras Personu un valsts
tiesību aizsardzības departaments. Minētais pants nosaka, ka prokuroram
ir pienākums veikt nepieciešamos pasākumus personu un valsts tiesību un
likumīgo interešu aizsardzībai, ja ģenerālprokurors vai virsprokurori
atzīst šādas pārbaudes nepieciešamību, kā arī, ja faktus par likuma
pārkāpumu uzdod pārbaudīt Valsts prezidents, Saeima vai Ministru
kabinets.
Jau vēstījām, ka valdības vadītājs aicinājis ģenerālprokuroru izvērtēt un pieņemt lēmumu par lietas tālāku virzību. „Uzskatu par nepieciešamu informēt Jūs par valsts iestāžu rīcību, kura, iespējams, neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam regulējumam un līdz ar to var kaitēt tiesu sistēmai piederīgas amatpersonas reputācijai,” teikts V.Dombrovska parakstītajā vēstulē. Tās pamatā ir publiskajā telpā izskanējusī informācija, ar kuru tiek apšaubīta I.Bičkoviča Latvijas Republikas pilsonības iegūšanas likumība. „Manuprāt, šāda rakstura informācijas nepietiekama pārbaude var izraisīt atkārtotu tēmas aktivizēšanu masu medijos, kas neapšaubāmi mazinātu sabiedrības uzticību tiesu sistēmai, kā arī vājinātu Latvijas Republikas tēlu starptautiskajā līmenī,” atzīst Ministru prezidents, argumentējot, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatu var ieņemt persona, kurai ir nevainojama reputācija, I.Bičkoviča pilsonības iegūšanas likumības pārbaudes neatkarībai, objektivitātei un precizitātei ir valstiska nozīme.
Pētot šo jautājumu, Ministru prezidentam ir kļuvis zināms, ka 2008.gada 3.jūnijā Naturalizācijas pārvalde ierosinājusi pārbaudes lietu par pilsonības atņemšanu I.Bičkovičam. Pēc nepieciešamo materiālu savākšanas Naturalizācijas pārvalde informējusi tieslietu ministru par pārbaudes rezultātiem.
Uzzinot pārbaudes rezultātus, tieslietu ministrs (tieslietu ministra pienākumu izpildītājs E.Zalāns) 2009.gada 26.aprīlī izdevis rezolūciju, uzdodot Naturalizācijas pārvaldei, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 37.panta otro daļu, nodot Tieslietu ministrijas kompetencē pārbaudes lietas materiālus, vienlaikus uzdodot Tieslietu ministrijai izveidot komisiju pārbaudes lietas materiālu izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai.
Tieslietu ministrijas izveidotā komisija šā gada 21.jūlijā izteikusi viedokli par pārbaudes lietas turpmākās virzības nepamatotību, un tajā pašā datumā lietas materiāli ar komisijas viedokli nodoti atpakaļ Naturalizācijas pārvaldei lēmuma pieņemšanai. Naturalizācijas pārvalde ar 4.augusta rīkojumu izbeidza pārbaudes lietu par pilsonības atņemšanu I.Bičkovičam.
Tomēr premjers šajā pārbaudē saskata vairākas neatbilstības likumdošanai. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 37.panta otro daļu augstākā iestāde vai amatpersona var pārņemt pārraudzībā esošās tiešās pārvaldes iestādes vai pārvaldes amatpersonas lietvedībā esošo lietu savā kompetencē tikai izņēmuma gadījumā. Tajā pašā laikā tieslietu ministra pienākumu izpildītāja rezolūcijā nav argumentēti izņēmuma apstākļi.
Tieslietu ministrijas izveidotā komisija nav pieņēmusi lēmumu pārbaudes lietā, bet ir izteikusi tikai viedokli un gala lēmuma pieņemšanai lietā lietas materiālus ir nodevusi atpakaļ Naturalizācijas pārvaldei.
Kaut arī Naturalizācijas pārvaldei, pieņemot gala lēmumu pārbaudes lietā, ir jābalstās uz pārbaudes laikā konstatētiem faktiem un uz to pamata izdarītiem secinājumiem, tā, ņemot vērā Tieslietu ministrijas viedokli un pretēji savam viedoklim (tas izriet no Naturalizācijas pārvaldes 2009.gada 4.augusta rīkojuma Nr.359), ir izbeigusi pārbaudes lietu.
„Minētais rada aizdomas par iespējamu spiedienu uz Naturalizācijas pārvaldi lēmuma pieņemšanā,” teikts V.Dombrovska parakstītajā vēstulē ģenerālprokuroram J.Maizītim.