pantu, kas tagad nosaka soda lielumu par braukšanu sabiedriskajā transportā bez biļetes. Šādi grozījumi esot nepieciešami, lai personai par vienu un to pašu pārkāpumu netiktu piemēroti vairāki sodi (adminstratīvais sods un līgumsods). Nepieciešamo likuma grozījumu otrdien atbalstīja valdības sēdē, taču, lai grozījumi stātos spēkā, tiem vēl jātgūst atbalsts Saeimā. Kā norāda Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Eida, līdz šim sodi par braukšanu bez biļetes piemēroti administratīvi, taču prakse rādot, ka šī sistēma ir neefektīva. Daudzos gadījumos braukšanas biļešu kontroli valsts vai pašvaldību institūcijas veicot minimāli, jo kontrolējošo dienestu izveidei un uzturēšanai nepieciešami lieli finanšu ieguldījumi. Nododot biļešu kontroli privātpersonai, kas atbilstoši sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumam ir atbildīga par ieņēmumu gūšanu un kura būs tiesīga piemērot līgumsodu, tiks veicināta ienākumu gūšana un samazināsies valsts un pašvaldību budžeta izdevumi, kompensējot zaudējumus pārvadātājiem, norāda SM. Ministrija arī norāda, ka citās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Austrijā, Beļģijā, Polijā u.c., tiekot praktizēta pieeja, ka par braukšanu bez biļetes sodu piemēro transporta pārvadātājs, bet ar normatīvo aktu nosaka soda lielumu.
Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtībā, kas, saskaņā ar SM sagatavoto anotāciju, būtu jāizskata vienlaikus ar grozījumiem APK, taču valdības otrdienas sēdē nebija iekļauti, paredz, ka līgumsods pilsētas nozīmes maršrutos nedrīkstēs pārsniegt lielāko abonementa biļetes cenu, bet reģionālos starppilsētu un reģionālos vietējās nozīmes maršrutos - pārvadātāja noteikto lielāko biļetes cenu, reizinātu ar pieci.
Rīgas satiksmē norādīja, ka uzņēmums jau ir sācis izvērtēt iespējamos scenārijus un variantus, kā turpmāk organizēt biļešu sodu iekasēšanu utt., tomēr šobrīd konkrētu risinājumu vēl nav.
(papildināta ar pēdējo rindkopu)