EP vēlēšanas notiks 24. maijā; tas var palielināt aktivitāti. Iepriekš vēlēšanas bija jūnijā, kad bija sācies atvaļinājumu laiks. Latvijā 2009. gadā reizē ar EP vēlēšanām tika rīkotas arī pašvaldību vēlēšanas, tāpēc aktivitāte bija samērā augsta - 53,6%. Kad Latvijā 2004. gadā pirmo reizi vēlēja EP, bija pieteikti 16 kandidātu saraksti. Deviņas mūsu valstij atvēlētās vietas togad sadalīja piecas partijas. Ar negaidīti labu rezultātu startēja Tēvzemei un brīvībai/LNNK, no kuras uz Briseli aizbrauca četri deputāti, no tiem uzticīgs partijai palicis vairs tikai EP deputāts Roberts Zīle. Taču pirmo reizi viņa pozīcijas vairs nav tik stabilas, jo Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) iekļāvusi sarakstā arī tieslietu ministri Baibu Broku, kurai ir lielākas iespējas izmantot tribīni.
No Jaunā laika 2004. gadā EP ievēlēja divus, no PCTVL, Tautas partijas un Latvijas ceļa - pa vienam deputātam. Aiz svītras palika Tautas saskaņas partija un LSDSP ar 4,7%, ZZS ar 4,2%, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Par vienu sarakstu vairāk bija 2009. gada vēlēšanās, kad pārstāvniecību EP ieguva seši politiskie spēki, bet tie saņēma tikai divus vai vienu mandātu katrs. Aiz svītras atkal palika LSDSP un ZZS, kā arīLibertas.lv un Tautas partija, kuru sarakstos bija EP deputāti. Tas liecina, ka arī šogad būs nopietna spēkošanās un daudz ko var izšķirt ne tikai kampaņas un sarakstu līderu prasmes, bet arī tas, kā partijām izdosies mobilizēt savus vēlētājus piedalīties vēlēšanās, cik daudz balsu ietekmīgākajiem politiskajiem spēkiem atņems jaunie spēlētāji, piemēram, partija Latvijas attīstībai ar Andreju Žagaru saraksta galvgalī.
Vienotība sarakstu plāno apstiprināt 15. februārī domes sēdē. Daudzmaz skaidri zināms, ka ar otro numuru tajā būs EP deputāte Sandra Kalniete, pēc viņas - bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Nākamās trīs vietas dalīs EP deputāti Krišjānis Kariņš, Kārlis Šadurskis un Inese Vaidere.
Visu Ināras Egles rakstu lasiet ceturtdienas, 6.februāra, laikrakstā Diena!