Zatlera Reformu partijas (ZRP) premjera amata kandidāts Edmunds Sprūdžs atzina, ka "tehniski tas ir iespējams", taču šāds plāns neesot apspriests. ZRP būšot savs prezidenta amata kandidāts, kad būs prezidenta vēlēšanas, iespējams, eksprezidents un partijas līderis Valdis Zatlers.
"Līdz tam [prezidenta vēlēšanām] mēs ceram panākt Satversmes grozījumus, kas ļautu tautai ievēlēt prezidentu, tad, protams, Zatlera Reformu partijai būs savs kandidāts," teica Sprūdžs.
Uz jautājumu, vai tas būs Zatlers, viņš atbildēja: "Iespējams, es saku – līdz tam ir ļoti ilgs laiks."
Saskaņas centra (SC) līderis Rīgas mērs Nils Ušakovs norādīja, ka jautājums par Bērziņa nomaiņu "vispār netiek pacelts". "Mums ir Valsts prezidents – ievēlēts, un viņš veiksmīgi strādā," sacīja Ušakovs.
Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis uzsvēra, ka neredz nepieciešamību pašlaik runāt par šādu tēmu, jo Bērziņš ir pietiekami pieredzējis.
Arī Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK premjera amata kandidāts Gaidis Bērziņš klāstīja, ka no konstitucionālo tiesību ekspertiem nav dzirdējis pārliecinošus argumentus, lai šādai diskusijai būtu pamats.
"Man nepatīk sākt diskusiju tikai diskusijas pēc. Ja mēs gribam diskutēt par vienas vai otras amatpersonas atbilstību amatam, tad ir jābūt iemesliem, kāpēc šādai diskusijai būtu jābūt – neatbilstoša kvalifikācija, rīcība vai kas cits. Pašlaik prezidents pilda savus pienākumus atbilstoši Satversmei. Droši vien, ka šis ir sākuma posms, prezidents ir izvirzījis daudz darāmā, skatīsimies. No konstitucionālo tiesību ekspertiem neesmu dzirdējis pārliecinošus argumentus, lai šādai diskusijai būtu pamats," pastāstīja Bērziņš.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis norādīja, ka tas nav ZZS adresēts jautājums. Bērziņš pirms ievēlēšanas par prezidentu bija 10.Saeimas deputāts, kurš parlamentā iekļuva, startējot no ZZS saraksta.
"Es absolūti negribu šeit nekādas spekulācijas izdarīt, mēs neiniciēsim prezidenta maiņu," apliecināja Brigmanis.
Satversmes 51.pants paredz tiesības ne mazāk kā pusei Saeimas deputātu rosināt prezidenta atlaišanu. Valsts prezidents uzskatāms par atlaistu, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas deputātu.
Jau vēstīts, ka pēc aģentūras BNS pasūtījuma veiktā Latvijas faktu aptauja liecina, ka augustā politisko spēku reitingu līderi joprojām ir SC un ZRP. Piecu procentu barjeru pārvarētu vēl Vienotība, Nacionālā apvienība un ZZS.
Pārējiem politiskajiem spēkiem ir mazāk nekā 2% vēlētāju atbalsts.
Ārkārtas Saeimas vēlēšanas notiks 17.septembrī.