Patlaban esošā politisko partiju un to funkcionēšanas struktūra ir novedusi pie minimālas vēlmes sabiedrībai iesaistīties partijās. Kā iemesls tam norādīts caurskatāmības trūkums to lēmumu pieņemšanas procesā, vāja institucionālā struktūra, kā arī salīdzinoši maza biedru iesaiste partijas procesos. Pētījumā teikts, ka it īpaši tas attiecināms uz pašvaldību vēlēšanām, kad lēmumu pieņemšanā gala vārds ir atkarīgs pārsvarā tikai no partijas līdera.
Tāpat pētnieki norādījuši arī uz to, ka partijām nav par pienākumu noteikta nepieciešamība attīstīt vienotus iekšējos ētikas standartus, kas potenciāli varētu bloķēt nelegālu un organizētu grupu un indivīdu ietekmi uz politiskās partijas politiku. Gadījumos, kad šādi standarti ir noteikti, nereti to izpilde tiek kavēta ar iekšējā regulējuma, kas garantē ārēju uzraudzību, neesamību, teikts pētījumā.
Pētījumā norādīts, ka partiju veidošanas un pievienošanās tām regulējums ir būtiski mainījies kopš neatkarības atgūšanas, taču joprojām pastāv būtiski riska faktori. Pētnieki secinājuši, ka politisko partiju veidošanās Latvijā notiek neilgi pirms vēlēšanām, bet īsu laika sprīdi pēc tam politiskās partijas izšķīst. It īpaši šāda prakse novērojama pašvaldību vēlēšanās.
Pētījumā norādīts, ka 2011.gadā Latvijā bija 58 politiskās partijas vai to apvienības, bet 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanās piedalījās tikai 13 politiskās arēnas spēlētāji. Kā secinājuši pētnieki, daudzas no šīm partijām tiek vērtētas kā mākslīgas - ar mērķi saņemt valsts finansējumu, tām neesot nepieciešamajam skaitam partijas biedru. Diskusija par partiju biedru skaita monitorēšanu, kā norāda pētnieki, ir rosinājusi priekšlikumu Uzņēmuma reģistram uzdot ikgadēji pārbaudīt politisko partiju biedru skaitu.
LETA jau ziņoja, ka aizvadītajā nedēļā Rīgas Stradiņa universitātē notika pētījuma Nelegālie tīkli un politika Baltijas valstīs prezentācija un diskusija par tajā atklāto, ko rīkoja Starptautiskais demokrātijas un vēlēšanu atbalsta institūts.
Pētījumā apkopota informācija par Baltijas valstu - Latvijas, Lietuvas un Igaunijas - situāciju saistībā ar organizēto noziedzību un tās veicēju sasaisti ar politisko sektoru katrā no valstīm. Tāpat tajā norādīts, ka Latvijas tiesībsargājošajām institūcijām ir raksturīgs neatkarības trūkums, kā arī ekonomisko interešu spēcīgā ietekme uz likumdošanas procesu. Pētījums atklāj, ka Latvija sastopas ar kvalificētu personu trūkumu Valsts kontrolē, kā arī Latvijā ir problēmas ar adekvātu sodu piemērošanu par atklātajiem pārkāpumiem, paredzot mazākus sodus par finansiālo ieguvumu no izdarītā pārkāpuma.