Partijas līderi Rīgas mēru Nilu Ušakovu pirms deviņiem gadiem politikā ieveda Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, bet uz jautājumu, kurš ir faktiskais līderis, nevarēja atbildēt arī politiķu kolēģi - viņi abus uzskata par līderiem. Tas, ka konkurenti pamanījuši abu starpā pretrunas, ļauj domāt, ka Ušakovs ik pa laikam īsteno savu patstāvīgu politiku. "Veidojot politisko procesu, ir jāstrīdas. Nevar būt tā, ka viedokļi vienmēr saskan. Tad kaut kas nav kārtībā," uz vaicāto par abu attiecībām atbildēja Ušakovs. "Mēs ar Nilu esam atšķirīgi cilvēki ar dažādiem viedokļiem, bet mēs esam draugi, kuriem nav obligāti jāapmainās ar komplimentiem," skaidroja Urbanovičs, atklājot, kāpēc viņi tomēr spēj sastrādāties. "Nils labi dara to, kas man nepatīk, un otrādi. Man nepatīk zīmēties, bet es mīlu latviešu virtuvi," sacīja Urbanovičs, kurš kopš ievēlēšanas Saeimā 90. gadu pirmajā pusē ir centies palikt otrajā - ne tik publiskā - plānā, bet tajā dzīve ir ne mazāk interesanta, jo tiek sagatavoti vēlāk pieņemtie lēmumi.
Lēmums atbrīvoties no radikālāk noskaņotiem politiķiem, viņu vietā sarakstā iekļaujot teju pusi kandidātu ar latviskiem uzvārdiem, iespējams, atsaucās uz vēlēšanu rezultātu, kas bija pieticīgāks - 24 vietas 12. Saeimā. Pārmaiņas Saskaņā netuvināja to varai. Labējās partijas var izveidot ideoloģiski radniecīgu spēku valdību. Šajā ģeopolitiskajā situācijā pēc Krievijas agresijas Ukrainā, par ko Saskaņa neizteica skaidru nosodījumu, tās vēl jo vairāk saredz riskus sadarbībai ar spēku, kam ir līgums ar Krievijā valdošo partiju. Labējiem ir bažas, ka Saskaņu tās sabiedrotie var izmantot, lai aizstāvētu cittautiešu tiesības Latvijā un lai šeit palielinātu savu ietekmi. Ir politiķi, kuri pieļauj, ka Saskaņai nemaz nav jābūt pie varas, lai atbalstītu kaimiņzemes partnerus, kā arī ar dažādām - arī neafišētām - metodēm grautu valdošās Vienotības tēlu.
"Tas, ka neesam valdībā, ir slikti Latvijai, jo daļa iedzīvotāju nav pārstāvēti varā. Mēs esam demonstrējuši savu gatavību tur būt," skaidroja frakcijas vadītājs, kurš zinot, "kā uzaudzēt atbalstītāju skaitu līdz 51%". Arī Andrejs Elksniņš nedomā atmest cerības, jo, "ja mēs neticētu, ka būsim valdībā, tad būtu jānoliek mandāts".
Visu rakstu par Saskaņu un tās viedokļiem īsi pirms ikgadējā kongresa lasiet ceturtdienas, 18.decembra, avīzē Diena!