Tematu spektrs, par ko prezidents varētu runāt, ir ļoti plašs - sākot ar atvadīšanos un vienkāršu pateicību par kopā pavadītajiem četriem gadiem un beidzot ar Saeimas atlaišanu, aģentūrai LETA sacīja politoloģe Iveta Kažoka. Maz ticams, ka runa būs orientēta uz Saeimas deputātiem, lai tie tomēr balsotu par Zatlera atkārtotu prezidentūru, jo pēc ceturtdienas balsojuma ir skaidrs, ka Valsts prezidentam praktiski nav cerību tikt pārvēlētam amatā, uzskata Kažoka.
"Ja Zatlers uzskata, ka ceturtdienas balsojums ir bijis simptomātisks un ka šī Saeima ir zaudējusi jebkādas iespējas iegūt uzticēšanos sabiedrības acīs, teorētiski nevar izslēgt iespēju, ka viņš varētu rosināt Saeimas atlaišanu," norādīja Kažoka.
"Iespējams, viņš ir sapratis, ka šajā situācijā, kad Saeimas vairākums, visticamāk, jebkurā gadījumā par viņu nenobalsos, no amata jāaiziet ar cieņu. Es ar interesi gribēšu dzirdēt, kā konkrēti tas izpaudīsies. Neesmu pārliecināta, ka prezidentam ir skaidrs jau šobrīd, ko konkrēti viņš Latvijas iedzīvotājiem teiks. Viņš varētu mēģināt palikt cilvēku prātos kā prezidents, kas ir uzdrīkstējies. Domāju, ka pirms dažiem gadiem lielajā krīzes laikā Zatlers nebija sevišķi tālu no izšķiršanās Saeimu atlaist. Man šāds lēmums šķiet maz ticams, bet varbūt Zatlers tomēr izmantos iespēju iestāties par tām vērtībām, kas viņam pašam šķiet svarīgas, un nebūs tik ļoti pakļāvīgs Saeimas vairākuma vadošajam noskaņojumam, kā viņš ir bijis pēdējās nedēļās," sacīja Kažoka.
Arī politologs Juris Rozenvalds aģentūrai LETA sacīja, ka vienīgais, par ko Valsts prezidentam būtu vērts runāt ārkārtējā uzrunā tautai, ir notikumi ap neizdevušos KNAB lūgumu Saeimai. Politologs uzsvēra, ka arī tie 37 deputāti, kas balsojumā atturējās, izskatās diezgan nožēlojami no likumdevēja prestiža viedokļa. "Domāju, ka uzruna būs šajā sakarā. Nekas cits tāds nav noticis, lai prezidentam vajadzētu tiešraidē teikt ārkārtas uzrunu tautai," teica Rozenvalds.
Tomēr nevar izslēgt, ka prezidents rosinās Saeimas atlaišanu, jo ceturtdienas balsojums ir "varens sitiens pa Saeimas prestižu - grozies kā gribi," uzsvēra Rozenvalds. Viņaprāt, šajā gadījumā notikumam nav tāda mēroga kā pērn 13.janvārī pieredzētajiem, taču toreiz prezidents esot parādījis stāju un rīkojies ļoti pareizi. Politologs uzskata, ka arī šis varētu būt gadījums, kad Zatlers varētu norādīt, ka "ir tomēr kādas vērtības un principi".
Politologs Ivars Ījabs norādīja, ka pagaidām nav vērts spekulēt par prezidenta runas saturu, tomēr, viņaprāt, tos, kas cer uz Saeimas atlaišanu, sagaidīs vilšanās. "Droši vien runa būs par to, ka Saeima nav attaisnojusi iedzīvotāju uzticību, bet tas, ka viņš varētu atlaist Saeimu - tas nav reāli," uzskata Ījabs.
"Pirmkārt, tas nav nekāds vienkāršais pasākums. Ja viņš to neizdarīja 2007., 2008.gadā, tad tagad to darīt no viņa puses būtu maķenīt pārgalvīgi, jo tikai tāpēc, ka Saeima nav izdevusi vienu savu čomu kratīšanas veikšanai, domāju, ka tas nevarētu kalpot par iemeslu, lai radītu pietiekoši lielas jukas valstī," aģentūrai LETA teica Ījabs.
Vienlaikus politologs neizslēdz iespēju, ka arī no lielas Saeimas kaunināšanas Zatlers varētu izvairīties, ja vēlas, lai Šlesers un tie deputāti, kas lēma par kratīšanas nepieļaušanu, balsotu par viņa pārvēlēšanu amatā. "Dzīvosim - redzēsim. Galu galā viņam ir jāizmanto visas iespējas, lai parunātos ar sabiedrību, kamēr viņš vēl ir šajā amatā," piebilda Ījabs.