Viņš skaidroja, ka šī iemesla dēļ Artis Pabriks (AP) nebūtu laba izvēle, kā arī nebūtu labi nominēt kandidātu no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS). Pēc Rozenvalda domām, šī brīža situācijai atbilstošs premjera amata kandidāts būtu tāda persona kā Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), kāds no partiju apvienības Jaunā Vienotība, vai arī kāds cits politiķis no partijas Attīstībai/Par.
"Ņemot vērā ievēlēto politiķu diezgan sarežģītas attiecības personiskā līmenī, valdības izveides darbs ir grūts. Baidos, ka nākamā valdība varētu nebūt stabila un konsekventa attiecībā uz reformām. Līdz šim arī nav bijis īsti mēģinājums vienoties par darāmajiem darbiem," pauda Rozenvalds.
Pēc viņa domām, partijas savā starpā tā dēvētās "sarkanās līnijas" ir savilkušas vairāk personisku aizvainojumu, nevis politisko uzskatu nesakritības dēļ.
Politologs uzsvēra, ka nākamajam valdības veidotājam jābūt īpaši uzmanīgam - ja JKP un KPV LV neparaksta valdības deklarāciju, var sanākt vienīgi mazākuma valdība, jo Saskaņa neatbalstīs tādu ministriju sadalījumu, kurā paši nav iekļauti.
Gobzems partijām esot piedāvājis jaunu plānu - turpināt diskusijas četru partiju sastāvā, bez Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), nevis uzstāj uz iepriekš piedāvāto valdību no bezpartejiskajiem ministriem.
Lūgts komentēt šo informāciju, Gobzems aģentūrai LETA vien sacīja: "Es varu tikai apliecināt, ka joprojām turpinu strādāt pie labākā Latvijas valdības modeļa". Viņš atgādināja, ka rīt tiksies ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni. Sīkākus komentārus Gobzems nesniedza.
Jaunās Vienotības (JV) politiķis Arvils Ašeradens apstiprinājis, ka vakar saņemts zvans no Gobzema, un mudināja atgriezties pie sarunu galda, turpinot sarunas par valdības izveidi četru partiju sastāvā. Tomēr JV valde piektdien jau lēma neturpināt sarunas ar Gobzemu, līdz ar to par šo ierosinājumu var lemt tikai valde, kas notiks pirmdien, 10. decembrī, plkst. 10.
Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars aģentūrai LETA sacīja, ka pēc JV un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izstāšanās no sarunām Gobzemam nav iespēju piedāvāt vairākumu. Līdz ar to apspriest šādu versiju pašlaik ir neaktuāli.
JKP līderis Jānis Bordāns norādīja, ka pagaidām nav zināms, ko darīs pārējie politiskie spēki, līdz ar to šo jautājumu varētu apspriest tikai pirmdien.
Jau vēstīts, ka Gobzems piektdien atsaucis sākotnējo piedāvājumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un tuvākajās dienās piedāvāja partijām atbalstīt "bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību".
Tomēr vairums politisko spēku nākamos soļus valdības veidošanas procesā sagaida no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, savukārt apvienība Attīstībai/Par! (AP) uzskata, ka partijas arī pašas var mēģināt panākt vienošanos par premjera kandidātu.
AP līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban ir nepieciešams noslēgt Gobzema valdības veidošanas procesu, arī neskatoties uz to, ka Gobzems, spriežot pēc viņa izteikumiem, tomēr turpinās "iet uz priekšu" un kaut ko piedāvās Valsts prezidentam. "Šim procesam ir jābeidzas. Tagad tas ir farss - viena paša cilvēka mokas, ko visi esam spiesti vērot un komentēt. Ir skaidrs, ka Gobzema valdības nebūs," piekodināja Pūce.
Savukārt AP līderis Artis Pabriks apgalvoja, ka joprojām ir gatavs būt premjerministra amata kandidāts.
ZZS politiķis Augusts Brigmanis atgādināja, ka pirmdien, 10.decembrī, ir prezidenta noteiktais termiņš, kad Gobzemam bija jāpiedāvā valdības sastāvs ar vairākuma atbalstu. Pirmdien arī paredzēta Gobzema un prezidenta tikšanās, pēc kuras arī var sagaidīt prezidenta rīcību vai paziņojumu, pieļauj Brigmanis.
Viņš gan uzsvēra, ka pašlaik partijas nevis vienojas kopīgam darbam, bet gan šķeļas. Līdz ar to Brigmanis ir skeptisks par iespēju šajā Saeimā partijām pašām panākt vienošanos. Politika ir kompromisu māksla, piebilda Brigmanis.
Partiju apvienības Jaunā vienotība (JV) līderis Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka Valsts prezidents šajā valdības veidošanas procesā spēlē tik lielu lomu, cik lielu kopš valsts neatkarības atgūšanas neviens prezidents nav spēlējis, norādot, ka JV vēros, kā Valsts prezidents rīkosies tālāk.
JV arī uzskata, ka pašlaik ir iespējams izveidot stabilu ilgtermiņa labēji centrisko spēku vairākuma valdību, bet cita premjera amata kandidāta vadībā. Kariņš skaidroja, ka iespējams saskaitīt 77 balsis no politiskajām partijām, kurām pēc programmu uzstādījumiem ir līdzīga politika, līdz ar to no šīm partijām arī vajadzētu varēt izveidot valdību.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) žurnālistiem pauda, ka turpmākajā valdības veidošanas procesā nacionālā apvienība respektēs Valsts prezidenta izvēli un nākamo nominēto kandidātu. Taujāta, vai tas nozīmē, ka politiskais spēks pats neko nepiedāvās, Mūrniece norādīja, ka tā ir prezidenta izšķiršanās.
Jaunā konservatīvā partija Gobzema piedāvājumu par bezpartejiskiem ministriem arī neatbalsta. Ņemot vērā prezidenta termiņu un Gobzema jauno piedāvājumu, viņam faktiski vairs nav iespēju izveidot valdību, uzskata JKP priekšsēdētājs Jānis Bordāns.
KPV LV līderis Artuss Kaimiņš Iepriekš pauda, ka piedāvājums par valdības modeli ar bezpartejiskiem ministriem nebūtu atbalstāms, jo palielinātu "Saskaņas" lomu lēmumu pieņemšanā. Kaimiņš uzsvēra, ka pauž personīgo viedokli un KPV LV Saeimas frakcijā šis jautājums nav pārrunāts. Kaimiņš teica, ka par šo piedāvājumu uzzinājis no medijiem, jo Gobzems šo ieceri iepriekš ar frakciju neesot apspriedis.
"Es personīgi esmu saviem vēlētājiem solījis, ka valdības ar Saskaņu nebūs. Es personīgi šādu modeli neatbalstu, bet frakcijā par šo nav runāts," teica Kaimiņš.
Gobzems aģentūrai LETA teica, KPV LV iepriekš bija saruna par Satversmē noteikto, ka valdību veido premjers un viņam savi lēmumi nav jāsaskaņo. Savukārt, kad ir izveidots valdības sastāvs, tad jāiepazīstina frakcija un jāpārliecina tā par atbalstu. Viņš uzsvēra, ka KPV LV ir demokrātiska organizācija.
Pirmdien plkst. 15 Gobzems tiksies ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.
pašdarbnieks
TrollisJT
Jorens