Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (Tautas partija), viesojoties Saeimas Ārlietu komisijā, atzina, ka pašreizējā budžeta izdevumu samazinājuma dēļ diplomātiskajām misijām tiks slēgti četri Latvijas konsulāti Sanktpēterburgā, Vitebskā, Kaļiņingradā un Pleskavā. Vēlāk ministrs aģentūrai BNS teica, ka ar šo konsulātu slēgšanu nepietiks.
"Ir jārēķinās ar četru līdz pat desmit vēstniecību slēgšanu, taču tas nav tālredzīgs solis, lai šo sistēmu saglabātu," ministrs sacīja komisijas deputātiem.
Riekstiņš arī uzsvēra - nav izslēgts, ka valdībai izdevumi būs jāsamazina vēl vairāk, proti, par 500 miljoniem latu.
"Situācija ir kritiska. Mēs esam tādā situācijā, ka ārlietu dienests kopumā var tikt paralizēts," Riekstiņš atzina parlamentāriešiem.
Saskaņā ar 2010.gada bāzes izdevumiem ĀM budžets nākamgad plānots 23 miljonu latu apmērā. Pašlaik ĀM budžets ir 29 miljoni latu. Savukārt diplomātiskajām misijām nākamgad atvēlēts par 3 miljoniem mazāk - pašreizējo 17 miljonu latu vietā nākamgad plānotais izdevumu apmērs ir 14 miljoni latu.
Viņš arī teica, ka "nav izkalkulēts scenārijs, kas nav izslēdzams, ka vajadzēs vēl papildu izdevumus samazināt".
Riekstiņš arī uzsvēra, ka pēc iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā Latvijas ārlietu dienesta uzdevumu un līdz ar to arī izdevumu apmērs ir pieaudzis.
Viņš arī nepiekrīt uzskatam, ka Latvija varētu slēgt vēstniecības ES dalībvalstīs, paturot pārstāvniecību tikai Briselē.
"Eiropas Savienības pozīcijas tiek formulētas ne jau Briselē, bet gan dalībvalstīs. Sabiedrotie vispirms ir jāmeklē galvaspilsētās," ministrs skaidroja.
Riekstiņš norādīja, ka Latvijai nav mazsvarīgu vēstniecību. Pašlaik pusē Latvijas vēstniecību strādā tikai vēstnieks un viens konsulārais darbinieks. "Tālāk samazināt nav iespējams," viņš piebilda.
Tomēr ĀM vēstī, ka, aizverot vēstniecības, jārēķinās ar papildu izdevumiem.
Slēdzot četrus konsulātus, papildu izmaksas būs nepilni 200 tūkstoši latu, jo ir jāizmaksā atlaišanas pabalsti, jānodrošina mantu pārvešana, telpas jāatjauno to sākotnējā izskatā.
Ģenerālkonsulāta Sanktpēterburgā budžets ir 413 564 lati, un tajā strādā kopumā 11 cilvēki, tostarp vietējie tehniskie darbinieki, savukārt konsulāta Pleskavā izdevumi ir 64 355 lati, un šeit nodarbināti trīs cilvēki.
Konsulāta Vitebskā budžets ir 71 146 lati (pieci darbinieki), bet konsulārās nodaļas Kaļiņingradā - 92 906 lati (trīs darbinieki).
Trešdienas pēcpusdienā aviosabiedrība airBaltic izplatīja paziņojumu, kurā norādīja, ka neatbalsta konsulātu slēgšanu Sanktpēterburgā, Vitebskā, Kaļiņingradā un Pleskavā. Aviosabiedrība uzskata, ka šāds solis negatīvi ietekmēs Latvijas tautsaimniecību. "Krievija ir nozīmīga valsts Latvijas tranzīta, transporta un tūrisma nozarēm. airBaltic kategoriski iebilst pret nodomu likvidēt LR konsulātus Krievijā," teikts paziņojumā.
airBaltic prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks uzskata, ka konsulātu slēgšana mazinās uzņēmēju un tūristu iespējas ceļot uz Latviju, kā arī caur Rīgu uz Skandināviju un Rietumeiropu. "Tas ir spēcīgs sitiens tranzīta, tūrisma un transporta nozarēm, kas Latvijai var maksāt desmitiem tūkstošu darba vietu. Tas ir uzskatāms par tranzītbiznesa slepkavību."
(precizēta trešā rindkopa no beigām: Ārlietu ministrija informē par nodarbināto skaitu Kaļiņingradas konsulātā)