Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Pusmiljarda samazinājumu varētu meklēt arī sociālajā budžetā

Vairāk nekā trīs stundu garajā Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkotajā diskusijā par šā gada budžeta grozījumiem tika panākta vienošanās, ka valdība 2.lasījumam sagatavos priekšlikumus izdevumu samazināšanai par vēl 500 miljoniem latu.

Tikšanās piedalījās visu koalīcijas partiju vadītāji, Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, premjers Valdis Dombrovskis (JL), finanšu ministrs Einars Repše (JL), kā arī sociālie partneri. Pirmā sēde, kurā tiks spriests, uz kā rēķina vēl vairāk mazināt izdevumus, notiks rīt no rīta. To vadīs premjers un uz to aicināti arī sociālie partneri. Taču kā bija noprotams gan no premjera, gan no finanšu ministra Einara Repšes (JL), valdībai vēl nav priekšstata, kā panākt tik apjomīgu izdevumu samazināšanu.

Vienīgais, ko norādīja valdības vadītājs, ka "nevar izslēgt kādu ministriju likvidēšanu". Savukārt JL līdere Solvita Āboltiņa pēc tikšanās atklāja, ka panākta vienošanās, ka vienīgais, kam finansējums netiks samazināts, būs Eiropas Savienības fondiem paredzētais līdzfinansējums.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc tikai pēc vēlēšanām valdība skaidri nosauca patieso samazinājuma summu, premjers Valdis Dombrovskis pauda, ka ar vēlēšanām šiem paziņojumiem nav nekāda sakara. "Šī summa tika izziņota jau iepriekš un bija skaidrs, ka patlaban Saeimā iesniegtie budžeta grozījumi būs jākoriģē," norādīja V.Dombrovskis.

Viņš vairījās atbildēt uz jautājumu, vai kārtējais izdevumu samazināšanas solis tomēr skars pensijas. Viņš vien uzsvēra, ka līdz šim šī joma no apcirpšanas tika pasargāta.

Taču Dienai zināms, ka izdevumu samazināšana varētu skart arī sociālo budžetu, pensijas. Nav izslēgts, ka tiks atceltas no šā gada 1.janvāra palielinātās piemaksas pensionāriem par katru darba gadu. Šāds lēmums faktiski nozīmētu pensiju samazināšanu. Koalīcijas partneri pagaidām neatklāj, vai par to jau ir panākta vienošanās. Iepriekš labklājības ministra Ulda Auguļa (ZZS) aprēķini liecināja, ka, atceļot no 1.janvāra noteiktās piemaksas pensijām - par katru nostrādāto gadu 30 santīmi – ietaupījums budžetā veidotu apmēram 100 miljonus latu. Netiekot izslēgts, ka izdevumu samazināšanu tiks īstenota uz valsts budžeta iestādēs strādājošo algu fondu turpmāku samazināšanu. Tas var nozīmēt gan atlaišanu, gan algu samazināšanu. To iecerēts paveikt ātrāk īstenojot strukturālās reformas.

Izdevumus valdība, visticamāk, mēģinās samazināt, atsakoties no iepriekš definētā, ka četras nozares – iekšlietu, izglītības, veselības un tieslietu nozares ir prioritāras un ka uz tām neattiecas tik būtiska tēriņu samazināšana, kā uz citām ministrijām.

Lai deficītu samazinājums par 500 miljoniem nenotiktu tikai uz izdevumu griešanas rēķina, valdība, iespējams, nāks klajā arī ar  priekšlikumiem, kā palielināt ieņēmumus. Tas varētu nozīmēt izmaiņas nodokļos. Netiek izslēgts, ka samazinās arī valstī noteikto minimālās algas apmēru. Konkrētākus priekšlikumus var sagaidīt otrdien, kad notiek valdības sēde kopā ar sociālajiem partneriem.

Finanšu ministrs E. Repše atzina, ka iepriekšējos mēnešos budžeta izdevumu samazināšanā nav sasniegusi gandrīz neko. "Esam stāvējuši uz vietas," uzsvēra E. Repše. Viņš atzina, ka valdība iepriekš neapzinājās situācijas nopietnību, jo šis samazinājuma cipars tika minēts jau iepriekš. Tajā viņš vainoja atsevišķu ministriju vadību, kuras esot ļoti pretojušās izdevumu griešanai. "Taču arī man bija jābūt uzstājīgākam," pauda finanšu ministrs.

Gan viņš, gan arī premjers apliecināja, ka valdība spēs paveikt šo uzdevumu divu nedēļu laikā. No tā, vai Latvija spēs radikāli apcirpt savus tēriņus esot atkarīgs, vai valsts saņems kārtējo naudas aizdevuma daļu no starptautiskajiem donoriem jūlijā. Ja tas nenotiks, "situācija sāks veidoties mazliet nestabila", teica E. Repše.

Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pēc diskusijas uzsvēra, ka apziņa par nepieciešamību skaudrāk samazināt izdevumus, ir nākusi trīs mēnešus par vēlu. "Esam par to runājuši jau kopš marta sākuma," atgādināja centrālās bankas vadītājs. Viņš aprēķinājis, ka Latvija katru dienu tērē 40 miljonus nenopelnītas naudas. Vilcināšanās ar skaudrākiem budžeta grozījumiem Latvijai maksājusi starptautisko kredītreitingu, valūtu rezerves un augstākas latu kredītu likmes.

I. Rimšēvičs arī vēlreiz apliecināja, ka lata devalvācija nav dienaskārtībā.

Arī turpmākajos divos gados Latvijai budžeta izdevumi būs jāsamazina par 500 miljoniem latu katru gadu, uzsvēra finanšu ministrs.

Deficīts ir jāsamazina, jo līdz ar straujo ekonomikas lejupslīdi ir būtiski sarukuši nodokļu ieņēmumi un valsts nevar finansēt izdevumus līdzšinējā apmērā. Valdības sagatavotajā budžetā izdevumi paredzēti vairāk nekā 5 miljardu latu apmērā, savukārt prognozētie ieņēmumi tikai 3,8 miljardi latu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

LASI VĒL

Budžeta izdevumi jāmazina vēl par 400 - 500 miljoniem latu

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas