Ideja par to, ka Vējonis varētu vadīt ne tikai kādu ministriju, bet arī valsti, nav jauna. ZZS iekšienē viņa kandidatūru apsprieda kā alternatīvu Valdim Zatleram jau 2010.gadā. Tomēr toreiz Ventspils mērs Aivars Lembergs savu izvēli izdarīja par labu Andrim Bērziņam. Kopš tā laika Lemberga un Vējoņa attiecības ir saspīlētas.
Tomēr pēc slepenas sanāksmes šo trešdien Zemkopības ministrijā Lembergs domas mainījis. Uz sanāksmi ieradušies Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) partiju bosi - Aivars Lembergs, Augusts Brigmanis, Uldis Sesks un Ingmārs Līdaka no Latvijas Zaļās partijas, kuri Parunāja, strīdējās un beigās nolēma, ka nevienam tādu īpašu iebildumi pret Raimondu Vējoni prezidenta amatā neesot.
Viens pēc otra pie Aivara Lemberga, kurš ieradies ātrāk, steidzās pieredzējuši politiķi. Ingmārs Līdaka ar Liepājas partijas bosu Uldi Sesku, Latvijai un Ventspilij Saeimas deputāts Jānis Vucāns, ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis un visbeidzot namatēvs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Apspriede svarīga, jo jālemj, ļaut vai neļaut aizsardzības ministram Raimondam Vējonim kandidēt par valsts prezidentu. Lai izvairītos no asumiem, Zaļās partijas biedri bija aizlieguši ierasties līdzpriekšsēdētājam Viesturam Sileniekam.
Lembergs uzstājis, ka labākais kandidāts ir Uldis Sesks. Prot valodas, iznesīgs, trešo lielāko pilsētu prasmīgi pārvalda jau tik pat ilgi, cik Lembergs Ventspili. Asi iebildis Līdaka. Sesks neesot nopietna kandidatūra. Vējonis turpretī ir ministrs ar vislielāko pieredzi valdībā, NATO respektēts politiķis. Kādu brīdi pastrīdējies, galu galā Lembergs esot piekāpies. Līdaka neslēpa uzvaras prieku.
Arī Vienotības vadītāja Solvita Āboltiņa pieļauj, ka Vējoņa dēļ varētu atkāpties no pašu kandidāta Arta Pabrika. Tad zaļajiem zemniekiem nebūtu iemesla prasīt sev premjerministra amatu. Ja amatu iegūtu Vienotība, tāds iemesls rastos.
Savukārt Nacionālā apvienība aizvien pauž atbalstu pašu nosauktajam Valsts prezidenta amata kandidātam Egīlam Levitam.
Viens no ieganstiem, kāpēc Lembergs varētu būt piekritis nestāties pretī Vējoņa kandidatūrai, ir ideja par notiesātu personu amnestiju. Tas ir septiņus gadus vecs projekts, ar ko pie tā laika prezidenta Valda Zatlera nāca Latvijas Advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs. Likumprojekta sarakstīšanā, iespējams, esot piedalījies arī bijušais ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš.
Amnestijas likumprojekts paredz ne tikai atbrīvot no soda jau notiesātas personas, bet arī izbeigt kriminālpoprocesus par ekonomiskiem noziegumiem, ja vien cilvēks ir balsojis par neatkarību, saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni vai citādi izcēlies valsts priekšā. Likuma autori anotācijā taisnojas, ka saimnieciskiem cilvēkiem nebija pieredzes, organizējot biznesu pārejas periodā no sociālisma uz kapitālismu. Tādēļ, iespējams, šie cilvēki pieļāvuši kļūdas, kuras krimināllikums kvalificē kā noziegumus, klāstīja Nekā personīga.
Gan toreiz, gan tagad amnestijas likumā būtu ieinteresēti Ventspils mērs Aivars Lembergs digitālajā lietā apsūdzētie Andrejs Ēķis un Ojārs Rubenis. Tolaik likumu mēģināja virzīt caur prezidentu Valdi Zatleru, kuru oligarhi uzskatīja par savējo.
Nekā personīga rīcībā esošās ziņas liecina, ka amnestija iecerēta uz Latvijas valsts simtgadi 2018.gadā. Ap to laiku, iespējams, būs noslēdzies Lemberga tiesas procecess.