RD deputāts: Ziemeļu koridors nav dzīvotspējīgs projekts

Rīgas kredītlimits ir ierobežots, tie ir 20 % gadā no 400 miljonu lielā pilsētas budžeta. Ziemeļu šķērsojums ir milzu projekts un Rīga nav maksātspējīga,” pauž domnieks.Viņš norāda, ka dažādu aizņēmumu dēļ, no kuriem lielākā naudas summa iztērēta Dienvidu tilta būvniecībai, Rīgas kredītlimits lielākoties jau iztērēts. Līdz ar to jau izlietotie vairāk nekā 6,5 miljoni lati var izrādīties iztērēti velti. Ziemeļu transporta koridora kopējās izmaksas varētu būt ap 1,4 miljardiem eiro, un pagaidām nav zināms, kur ņems naudu un kad to varētu pilnībā pabeigt, informē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā. Kopumā plānotais koridors ir aptuveni 30 kilometrus garš, sadalīts četros būvēšanas posmos. Ātrākais, ko iespējams īstenot, ir pirmais posms – Brīvības ielas dublieris, no Vidzemes šosejas Berģos līdz Gustava Zemgala gatvei. Šajā posmā ir plānotas divas transporta joslas katrā virzienā. Kopējās izmaksas ir 83 miljoni latu, un tās segs no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda. Otrajam posmam, kas ietver Daugavas Ziemeļu šķērsojumu, nākotne ir daudz neskaidrāka, un nav zināms, kad un vai šo 900 miljonu vērto projektu realizēs.Brīvības ielas dublieris varētu samazināt transporta slodzi Brīvības gatvē par 30 pocentiem. To plānots uzbūvēt līdz 2015.gada augustam, informē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības un attīstības direkcijas vadītājs Andis Kublačovs. Viņš skaidro, ka nevar pateikt, kurā gadā projektu kopumā varēs pabeigt, jo pagaidām nav skaidrs, kā to finansēs. Apliecinot, ka projekta finansēšanas modelis šobrīd nav zināms, arī Rīgas mērs Nils Ušakovs apgalvo, ka tik vērienīgs un dārgs projekts nevar tikt realizēts par nodokļu maksātāju līdzekļiem.A. Kublačovs min, ka iepriekšējais plānotais termiņš visa projekta pabeigšanai bija 2018.gads, taču jau šobrīd ir zināms, ka šajā laikā visu pabeigt nevarēs. Tagad dome cer uz 2025.gadu, taču tas ir tikai orientējošs datums.Jau vēstījām, ka Ziemeļu transporta koridora izpētei iztērēti jau vairāk nekā 6,5 miljoni latu, lai gan nav īsti zināms, vai atradīsies līdzekļi tā dārgākā posma - Daugavas šķērsojuma realizācijai. Ziemeļu koridora projekta ietvaros veikti vienpadsmit izpētes ziņojumi, četri ietekmes uz vidi novērtējumi, divu posmu skiču projekti un citi pētījumi. Iztērēti vismaz 6,5 miljoni latu, tostarp Eiropas Savienības nauda. Turklāt šajā summā nav ierēķināti pirmie 13 pētījumi, kad Rīgas domē par projekta finansēšanu atbildēja cits departaments, svētdien ziņoja LTV raidījums “de facto”.Vēl pagājušās vasaras vidū Rīgas dome (RD) vēlējās un bija pārliecināta, ka ziemeļu pusē abus Daugavas krastus savienos 60 metrus augsts tilts. Pie šāda secinājuma RD bija nonākusi pēc 12 gadu darba, atmetot idejas vispirms par iegremdēto tuneli, pēc tam – par urbto tuneli zem upes. Tagad viss ir mainījies un projekta īstenotāji atcerējušies, ka iegremdētais tunelis tomēr līdz galam nav izpētīts. Lai noskaidrotu - vai tomēr to būvēt - līdz nākamā gada vidum taps jauns pētījums un skiču projekts. Kopumā plānots, ka koridors integrēsies Rīgas pilsētas ielu struktūrā ar 12 jauniem daudzlīmeņu krustojumiem, paredzot 3 km uz ziemeļiem no Vanšu tilta jaunu Daugavas šķērsojumu (Ziemeļu šķērsojumu). Projektētais ātrums trasē ir no 80 līdz 100 km/h, atkarībā no posma. Tas ļaus no Berģiem līdz Jūrmalas caurlaižu punktam nokļūt 25 minūtēs. Dome sola, ka Ziemeļu koridors atbrīvos Rīgas centru no kravas automašīnu kustības.