Ziņojumā ir atspoguļoti EM izveidotās darba grupas izstrādātie priekšlikumi reemigrācijas atbalsta pasākumu virzieniem un piedāvātie risinājumi. Tāpat paredzēts nodrošināt atbildīgo un iesaistīto institūciju tālāko rīcību reemigrācijas atbalsta pasākumu kvalitatīvā izstrādē un īstenošanā, sākot ar 2013.gadu, kā arī plānot pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu 2014.-2016.gadā.
Pēc informatīvā ziņojuma izskatīšanas Ministru kabinetā EM sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām un institūcijām līdz šā gada 2.aprīlim izstrādās un iesniegs Ministru kabinetā "Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu 2013.-2016.gadam". Rīcības plānā atbilstoši informatīvajā ziņojumā identificētajiem atbalsta pasākumu virzieniem un to risinājumiem tiks iekļauti konkrēti rīcības virzieni un pasākumi, to īstenošanai nepieciešamais finansējums, sagaidāmie rezultatīvie rādītāji un to avoti, norādīti pasākumu īstenošanas termiņi un noteiktas atbildīgās un iesaistītās institūcijas.
EM norāda, ka reemigrāciju veicinošo pasākumu veiksmīga īstenošana būs atkarīga no pieejamajiem finanšu resursiem. Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām 2013.gadā iespēju robežās jāveic priekšdarbi, lai nodrošinātu reemigrācijas atbalsta pasākumu ieviešanu tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Savukārt jautājumu par 2014.-2016.gada pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu jāskata Ministru kabinetā 2014.gada valsts budžeta likuma sagatavošanas laikā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām un iesniegtajiem papildu finansējuma pieprasījumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Jau ziņots, ka pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta iniciatīvas izstrādātais reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna projekts paredz astoņus konkrētus rīcības virzienus tuvākajiem trim gadiem.
Pirmkārt, vienas pieturas aģentūras noteikšana. Paredzot paplašināt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes funkcijas, lai palīdzētu orientēties nepieciešamajās darbībās ar dažādajām valsts iestādēm ilgstoši ārvalstīs dzīvojušam Latvijas valsts piederīgajam vai viņa ģimenes loceklim.
Otrkārt, nodrošināt darba tirgus informācijas pieejamību, ieviešot efektīvu divvirzienu komunikācijas mehānismu, kā arī darba devēji informē ārvalstīs dzīvojošos valsts piederīgos par nepieciešamajiem speciālistiem/vakancēm, prakses iespējām, bet ārvalstīs dzīvojošie un studējošie var uzrunāt potenciālos darba devējus. Attiecīgi ir nepieciešama Nodarbinātības valsts aģentūras CV un vakanču datubāzes pilnveide, popularizēšana un plašāka sadarbība ar citām interneta vietnēm u.tml.
Treškārt, augsti kvalificēta darbaspēka piesaiste, piešķirot valsts un Eiropas Savienības finansējumu komersantiem nepieciešamo augstas kvalifikācijas speciālistu piesaistei, tai skaitā arī uz ārvalstīm izbraukušo augsti kvalificēto speciālistu un zinātnieku atgriešanai vai piesaistei Latvijai.
Piektkārt, sadarbība ar diasporu (biznesa saiknes veidošana un uzturēšana), aktīvi izmantojot ārvalstīs dzīvojošo latviešu organizāciju tīklu un to organizētos pasākumus diasporas informēšanai par aktualitātēm Latvijā, īpaši par darba un uzņēmējdarbības iespējām, sniedzot arī konsultācijas par pieejamiem atbalsta instrumentiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un veikšanai, Latvijā nepieciešamajiem speciālistiem un veiksmes stāstiem; informējot par iespējām ārvalstīs dzīvojošajiem jauniešiem iesaistīties Latvijas valsts un pašvaldību iestāžu darbā, nodrošinot prakses vietas, veicinot "biznesa vēstnieku" rašanos ārzemju latviešu vidū.
Sestkārt, atbalsts skolēniem, kas atgriežas/iekļaujas Latvijas izglītības sistēmā, kā arī šo skolēnu vecākiem - pastāvošā atbalsta mehānisma pilnveide un paplašināšana skolniekiem, kas atgriežas no ārzemēm.
Septītkārt, valsts pārvaldes vai pašvaldību institūciju un valsts uzņēmumu rīcība/prasības, atlasot darbiniekus. Valsts iestādēm vai kapitālsabiedrībām ir jāierobežo iespējas izvirzīt nepamatotas krievu valodas prasības amatu pretendentiem. Ja krievu valodas zināšanas nepieciešamas darba pienākumu veikšanai, organizēt jauno darbinieku krievu un citu valodu apmācību.
Astotkārt, personu loka paplašināšana, kuriem iespējams pretendēt uz repatrianta statusu, pieņemot grozījumus "Repatriācijas likumā", paplašinot personu loku (iekļaujot personas, kas izbraukušas arī pēc 1990.gada 4.maija), kuriem ir iespēja pretendēt uz repatrianta statusu.