Reizniece-Ozola veselības un nodokļu reformu izceļ kā lielāko valdības sasniegumu 2017. gadā

Savukārt finanšu ministres amatā viņa kā svarīgākos darbus minēja ēnu ekonomikas apkarošanu, piemēram, būvniecības nozarē ieviešot darbalaika uzskaiti un ģenerāluzņēmēju atbildību. Plānots, ka nākamgada Valsts nekustamie īpašumi un AS Augstsprieguma tīkls izstrādās standarta būvniecības līgumus, kurus kā paraugus varēs izmantot arī valsts pārvalde.

Ēnu ekonomikas apkarošana būs finanšu ministres prioritāte arī turpmāk. "Tiem, kas patlaban nemaksā godīgi nodokļus un kropļo konkurenci, cīņa pret ēnu ekonomiku ir jāuztver nopietni. Patlaban arī ir liels sabiedrības pieprasījums pēc godīgas uzņēmējdarbības," teica Reizniece-Ozola.

2017. gadā finanšu ministres darbā liels jautājumu bloks bija saistīts arī ar naudas atmazgāšanas kontroli, tāpat darbs tika veltīts Eiropas Savienības (ES) fondu aktīvākai apguvei.

"Līgumi ir noslēgti un projekti uzsākti par gandrīz visu mums piešķirto finansējuma daļu. Nākamgad būs jāpievērš uzmanība, lai projektu ieviešanas temps būtu labs un līdzekļi laikus ieplūstu ekonomikā. Tas arī būs viens no izaugsmes priekšnosacījumiem," pauda ministre.

Viņa arī informēja, ka lai arī šajā ES fondu plānošanas periodā finansējums ir piešķirts līdz 2020. gadam, tomēr atsevišķus projektus varēs īstenot līdz 2023. gadam. Savukārt nākamais ES daudzgadu budžeta rāmis un kohēzijas finansējums vēl nav zināms, taču ir skaidrs, ka ES finansējums Latvijai būs pieejams no 2021. gada.

"Diskusijas vēl būs priekšā, jo ir daudz aspektu, kas ietekmēs Latvijai pieejamo ES finansējumu, piemēram, Brexit iznākums, jaunās prioritātes - bēgļu krīze un drošība, tāpat idejas par eirozonas budžetu utt. Nav šaubu, ka nākamajā ES fondu plānošanas periodā Latvijai būs finansējums, tikai patlaban nav zināms, kādā apmērā," sacīja Reizniece-Ozola.

Finanšu ministre atbalsta ideju, ka ES fondu finansējums ir jāsasaista ar konkrētām valstī īstenotām reformām. "Piemēram, Latvija ir viens no labiem piemēriem, jo ieguldījām ES finansējumu tajās jomās, kurās nepieciešamas reformas. Tāpēc augstākajā izglītībā un veselības nozarē finansējuma apguve patlaban ir lēnāka. Tomēr labāk ir uztaisīt infrastruktūras attīstības plānu un pēc tam ieguldām objektos, par kuru darbības perspektīvām esam pārliecināti. Lai nav tā, ka ieguldām skolās, kuras vēlāk tiek slēgtas," teica Reizniece-Ozola.