E.Repše arī uzsvēra, ka jaunajai organizācijai publiskus ziedojumus vairs nevāks. "Divreiz vienu un to pašu kļūdu vai reklāmas triku - sauciet, kā gribat - nevar darīt. Esmu daudz ko pārdomājis un, nenoliedzami, tā es vairs nedaru un nedarīšu. Naudai vispār manā dzīvē pašlaik nav sevišķi lielas lomas. It īpaši ņemot vērā manus parādus," teica E.Repše.
Uz norādi, ka viņa paša finansiālais stāvoklis un vairāk kā miljonu latu lielie parādi nesaskan ar plāniem Latvijas attīstībai, biedrības vadītājs piekrita, ka šajā ziņā nav labs paraugs. "Taisnība, no manis biznesu mācīties nevajag," teica E.Repše un uzsvēra:" No manis mācīties biznesu nevajag."
Viņš atzina, ka politikā pieļāvis kļūdas, tomēr savu darbību neuzskata par pilnīgi neveiksmīgu. "Latvijas Banka, ko es vadīju, tika izveidota un vadīta ļoti sekmīgi. Naudas reforma, pat neskatoties uz savā laikā ļoti izglītotiem ekonomistiem, kas bija ļoti skeptiski un ļoti noraidoši par Latvijas rubļa ieviešanu... Es viņu viens pats faktiski izplānoju, ar saviem kolēģiem īstenojām un viņa bija ļoti veiksmīga. Arī politikā, lai arī tur esmu pielaidis kļūdas, kuras varbūt otrreiz nepielaidīšu, bet nav tā, ka tā darbība bijusi pilnīgi neveiksmīga. Finanšu ministra amatā es biju grūtākajā laikā, kad Latvijai nācās iziet no krīzes un risināt iepriekšējo valdību sastrādātos brīnumus. Arī tur no starptautiskajiem partneriem par ministrijas darbu ir ļoti labas atsauksmes. Tā kā ir man savas stipras puses, bet tas noteikti nav varbūt bizness – tur es arī ne kādu mācīt centīšos, ne arī... Man acīmredzot liktenis lēmis kādu citu lomu," teica E.Repše.
Lūgts minēt, kas ir tās lielākās kļūdas, kuras viņš pieļāvis politiskajā darbībā, E.Repše atbildē bija izvairīgs, sakot, ka "man ir tiesības sevi neapsūdzēt" un "tas ir pietiekami sāpīgs jautājums". "Varbūt viena no kļūdām bija tā, ka es konsekventi nekoncentrējos uz vienu mērķi un negāju līdz galam. Es mēģināju cīnīties pārāk daudzās frontēs un tas, protams, neizdevās," teica E.Repše.
E.Repše bija premjerministrs laikā no 2002.gada novembra līdz 2004.gada martam.