Dienas uzrunāto ekonomistu vidū šādas vienprātības nav. Vieni uzskata, ka šāds solis nav pieļaujams pat īstermiņā, jo sagraus jau tā vājo uzticību pensiju sistēmai. Taču ir arī viedoklis, ka gadu varētu pārtraukt iemaksas pensiju 2. līmenī, ņemot vērā visai bēdīgo situāciju valsts budžetā.
Lai nodrošinātu nākamgad starptautiskajiem aizdevējiem solīto budžeta deficītu 6% no valsts iekšzemes kopprodukta, budžets saskaņā ar pašreizējām prognozēm jākonsolidē (jāpalielina ieņēmumi vai jāsamazina izdevumi) par 390-440 miljoniem latu. Nākamgad bija iecerēts no sociālās apdrošināšanas iemaksām pensiju 2. līmenim pašreizējo 2% vietā novirzīt 4%. Taču premjera vadītajā Reformu vadības grupā pagājušajā nedēļā nolemts uzdot Labklājības ministrijai (LM) kopā ar Finanšu ministriju sagatavot valdībai priekšlikumus, kas paredzētu likmi 2011. gadā saglabāt pašreizējā līmenī vai samazināt līdz 0%. Ja iemaksu likme nākamgad būtu tāda pati kā līdz šim, tas dotu 56 miljonu latu ietaupījumu budžeta deficīta mazināšanai, ja 0%- 112 miljonus latu, liecina LM aplēses. Citi budžeta konsolidēšanas risinājumi, pēc premjera sacītā, būtu sāpīgāki, piemēram, tagadējo pensiju mazināšana vai sociālās apdrošināšanas likmes paaugstināšana.
Atbalstu V. Dombrovska idejām paudusi viņa pārstāvētā apvienība Vienotība. Tā paziņojumā medijiem norāda, ka iemaksu likmes atstāšana pašreizējā līmenī vai samazināšana līdz nullei nozīmēs to, ka citur taupīt vajadzēs mazāk un tādejādi netiks radīta «lieka» sociālā spriedze sabiedrībā. Pārējie pašreiz Saeimā pārstāvētie politiskie spēki gan pauž viedokli, ka budžeta deficītu 2011. gadā nedrīkst lāpīt arī uz nākotnes pensionāru rēķina. Apvienībā Visu Latvijai- TB/LNNK Dienai sacīja, ka šāda rīcība nebūtu taisnīga pret nākotnes pensionāriem. Tas demotivētu strādājošos maksāt nodokļus un iznīcinātu topošo pensionāru paļāvību valstij, uzskata apvienība Par labu Latviju!. Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs šo ideju dēvēja par noziedzīgu muļķību, kam efekts būtu īslaicīgs. Savukārt PCTVL līderis Juris Sokolovskis atgādināja, ka saskaņā ar iepriekšējo koncepciju iemaksu likmei pensiju 2. līmenī jau tagad jābūt 10%. Ekspremjers, tagad eiroparlamentārietis Ivars Godmanis (LPP/LC) norādīja, ka viņa valdības laikā nolemts iemaksu likmi saglabāt 8%, bet vēlāk tā samazināta uz 2%. Viņaprāt, ir jādara maksimāli daudz, lai iemaksu likme nebūtu nulle.
Vai būtu pareizi uz laiku atteikties no iemaksām pensiju 2. līmenī?
Harijs Švarcs, Swedbank ieguldījumu eksperts:
Ar šo īstermiņa soli būsim sagrāvuši cilvēku ticību, valsts sociālo sistēmu un iedzinuši cilvēkus ēnu ekonomikā. Tas atspēlēsies arvien zemākos budžeta ieņēmumos. Bez pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem mūsu nākotnes pensijas varētu būt tuvu 30% no mūsu algas. Tā vietā, lai pieņemtu vienas dienas lēmumus, nedomājot par tālākām sekām, ir jāturpina reformas un valsts izdevumu samazināšana, nevis kārtējo reizi jārisina valsts problēmas uz sociālā budžeta un pensiju rēķina.
Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas ekonomikas augstskolas pasniedzējs:
Atsakoties no iemaksām pensiju 2. līmenī, budžets tiktu mākslīgi konsolidēts. Aiznākamgad, atgriežoties pie 2% iemaksām, deficīts par iepriekš konsolidēto apmēru pieaugtu. Varbūt politiķi cer uz strauju ekonomikas atveseļošanos, tomēr prognozes nedod pamatu šādam optimismam. Tādēļ atteikšanās no iemaksām pensiju 2. līmenī būtu problēmas atlikšana. Drīzāk budžets būtu jākonsolidē, samazinot pašreizējās pensijas vai meklējot ietaupījumus citās jomās.
Margarita Dunska, LU ekonomikas pasniedzēja:
Citos apstākļos teiktu, ka tas ir slikts un neatbalstāms solis, kas grauj ticību pensiju sistēmai. Taču situācija ekonomikā joprojām ir visai bēdīga, nodokļu ieņēmumi nespēj segt visus izdevumus, un ekstra apstākļos ir pieļaujams daudz kas. Īslaicīga atteikšanās no iemaksām pensiju 2. līmenī, manuprāt, varētu būt viens no soļiem, kā konsolidēt nākamā gada budžetu. Taču to var darīt vienu, maksimums – divus gadus. Pēc tam obligāti jāatgriežas pie iemaksām.