Spriedze koalīcijā gan varētu pastiprināties, sākot jauna ministra meklējumus, par ko vajadzētu vienoties Klāva Olšteina vadītajai neatkarīgo deputātu grupai ar Vienotību, kas abas ir uzņēmušās par ministriju politisko atbildību, no kuras bezpartijiskais A. Ronis vienmēr centies norobežoties. Taču uz Satiksmes ministrijas vadību pretendē arī Visu Latvijai!-TB/LNNK.
«Vienmēr esmu teicis: tajā brīdī, kad jutīšu, ka koalīcija var iztikt bez bezpartijiska satiksmes ministra, es atstāšu šo amatu. Kamēr redzu, ka koalīcijai un premjeram Valdim Dombrovskim ir vajadzīgs bezpartijisks ministrs, tikmēr būšu šajā amatā,» oktobra beigās intervijā Dienai sacīja A. Ronis, kurš līdz piektdien paredzētajai sarunai ar valdības vadītāju plašākus komentārus nesniedz. Vienīgi uz lūgumu raksturot savas šābrīža sajūtas A. Ronis atbildēja: «Jūtos kā cilvēks, kas vairākas reizes ir šķērsojis frontes līniju un atgriezies mājās.» Brīdi padomājis, viņš, teikto attiecinot uz sevi, piebilda: «Dažreiz arī politikā pragmatisma vietā ir svarīgi turēt doto vārdu.» V. Dombrovskis varētu lūgt A. Roni turpināt darbu līdz februāra beigām, lai ministrs varētu pabeigt vairākus svarīgus iesāktus darbus «un aiziet ar labi padarīta darba sajūtu», liecina Vienotības politiķu sacītais. V. Dombrovskis pieļauj, ka A. Roņa vietā varētu būt bezpartijisks ministrs, kurš ir nozares profesionālis, ziņo aģentūra LETA
Atceroties ministra oktobrī sacīto, var secināt - viņš ir zaudējis pārliecību, ka ir premjeram un koalīcijai vajadzīgs un ka var cerēt uz valdības vadītāja atbalstu. Visticamāk, ne bez premjera piekrišanas valdībā nonāca Satiksmes ministrijas rosinātie Ministru kabineta noteikumi par algu palielināšanu lielo kapitālsabiedrību valdēs. Taču, redzot sabiedrības kritisko reakciju, premjers no šīs iniciatīvas norobežojās. Vienlaikus mediji ziņoja arī par izmaiņām valsts uzņēmumu valdēs, kurās nokļuva K. Olšteina domubiedri.
Pirmo reizi A. Ronim šaubas par iespēju turpināt šo darbu radās pērnā gada pavasarī, par ko toreiz informēja portālsPietiek.com. Līdzīgs noskaņojums ministru pārņēma pagājušā gada nogalē. Neoficiālais skaidrojums ministra vēlmei atstāt amatu bija saistīts ar ekonomisko un politisko grupu interešu sadursmi, no kā Satiksmes ministrija nekad nav bijusi pasargāta. Atminoties ministra biežos komandējumus, radās iespaids, ka ministriju vada Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis un parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins, kā arī ministrijas augsti ierēdņi. Kāds koalīcijas politiķis neoficiāli sacīja: «Kad žurnālisti sāka Dzintaru Zaķi dauzīt, tad Olšteina grupā sākās svinības.» Dz. Zaķis noliedza, ka būtu iejaucies ministra darbā. «Aivis Ronis ir talantīgs diplomāts, ļoti prasmīgi vadīja ministriju un sabalansēja interešu loku.» Vienotības pārstāvis min virkni labo darbu, kas paveikti A. Roņa laikā, ieskaitot ieguldījumu autoceļu virsmu apstrādē vairāk nekā 700 kilometru garumā. Līdzīgi pozitīvi ministru raksturo arī K. Olšteins, izmaiņas valdēs skaidrojot ar nepieciešamību nodrošināt efektīvāku ES fondu apguvi nākamajā plānošanas periodā.
Ne Dz. Zaķis, ne arī K. Olšteins nepretendē vadīt Satiksmes ministriju. Kā ministra pēctecis tiek minēts A. Roņa komandas cilvēks, padomnieks Kaspars Ozoliņš, kurš varētu būt vairāk pietuvināts neatkarīgajiem deputātiem, taču ir pozitīvi raksturots. Ja K. Olšteina grupa vienosies ar Vienotību par kopīgu ministra kandidātu, tas varētu būt pirmais solis, lai tā tuvinātos Vienotībai. Saeimas vēlēšanās var startēt tikai no partiju sarakstiem - jaunie politiķi ir izteikuši vēlmi turpināt politisko karjeru, pašlaik atrodoties divu izvēļu priekšā - Vienotība vai Einara Repšes jaunveidojamais spēks. «Tas netiek izslēgts,» teica K. Olšteins, atbildot par tuvināšanos Vienotībai. Uz ministra posteni pretendē arīVisu Latvijai!-TB/LNNK, apstiprināja frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis. Koalīcijas līgums paredz, ka nākamo ministru deleģē politiskais spēks, kurš uzņēmies atbildību par nozari, bet VL-TB/LNNK valdībā ir tikai divi posteņi, kas ir neproporcionāli maz.