Ko jūs gribat izdarīt Eiropas Parlamentā?
Eiropā panākt un izdarīt nav tik viegli kā tas liekas. Pirmkārt, likumi tiek izstrādāti Eiropas Padomē un komisāru līmenī un tikai tad nāk gaismā. Eiropas Parlamentam galīgā teikšana ir vien budžeta pieņemšanā un komisāru apstiprināšanā vai neapstiprināšanā.
Mans galvenais uzdevums ir, lai jaunajā budžetā tiek iestrādāti jautājumi, kas Latvijai ir vitāli svarīgi. Joprojām pastāv nevienlīdzība starp vecajām Eiropas valstīm un jaunajām. Tās visas cieš, tām tiek mazākas kvotas, iedalītas piemaksas. Otrs, ja runājam par budžetu, tie ir sociālie jautājumi. Mans kredo ir tāds, lai visās ES valstīs gan pensijas, gan sociālie pabalsti, gan minimālās algas būtu ne zemākas par iztikas minimumu katrai valstij. Pilnīgi vienādi to darīt nevar un nedrīkst. Vēl ir jautājums par to, ka jābūt vienādiem kritērijiem medicīnas aprūpē, kas visās valstīs ir veidoti pēc vienādiem principiem. Mēs caur saviem deputātiem Saeimā griezīsimies Satversmes tiesā, lai tā paskaidro, ko nozīmē Satversmes 111.pants, kur ir ierakstīts, ka valsts garantē un nodrošina minimālo medicīnisko aprūpi. Kas aiz tā slēpjas - tikai pārsējs vai tikai plāksteris, - tas nav definēts.
Bez budžeta ir vēl kādi plāni?
Esmu apbraukājis Eiropu un nekur neesmu redzējis tik nabadzīgi dzīvojošus Lielā tēvijas kara veterānus, kā tas ir pie mums, Latvijā. Tie, kas panāca, ka Eiropā neiestājās nacistiskais režīms, ir galīgi aizmirsti. Mans priekšlikums ir strādāt kopā ar ES deputātiem, lai visā Eiropas Savienībā būtu vienāds antifašistisko cīnītāju statuss. Tas ir jāatrisina, viņu vairs nav tik daudz, un tas ir tāds morāles jautājums.
Tā kā Eiropā katra valsts domā par savām vērtībām un kā saglabāt kultūru, domāju, ka Latvija par to nedomā, jo lauki ir pilnībā iznīcināti. Kultūra ir ne jau lielajās pilsētās, mazajās un uz laukiem tas viss notiek. Mēs esam iznīcinājuši cukura nozari, desmit tūkstoši cilvēku pazaudējuši darbu. Tas ir smags un grūts darbs. Līdz ar to iznīcinām to vidi. Tagad iznīcinām piena saimniecību, mēs esam iznīcinājuši zvejniecību, tās kvotas, ko dod, neapmierina, kuģus esam sagriezuši. Kad būs runa par vienotu lauksaimniecības politiku, nedrīkst būt tā, ka kādas kvotas ir pabērnu lomā. Mūsu pašu bāleliņi to visu ir parakstījuši. Leiši panāca, ka viņiem tās cukurbietes palika. Es lidoju uz sanāksmi Turcijā airBaltic lidmašīnā. Palūdzu, lai atnes kafiju. Man atnes kafiju un cukuru. Skatos, ka tas ir Lietuvā ražots. Un tā mēs brīnāmies, ka mums nav, ko eksportēt. Tas bija produkts, ar ko mēs varam iziet starptautiskā tirgū.
Vēl viena problēma, ko sarakstījuši mūsējie pētnieki, - nav arī sakaru, atgriezeniskās saites. Viņi ir nākuši pie secinājuma, ka ir nepietiekama saikne starp vadību Latvijā un eiroparlamentāriešiem, kam jābūt kā saiknei starp Latviju un Eiropas iestādēm. Man ir grūtas un smagas aizdomas, ka mūsu vadošie ierēdņi, nedomāju, ka viņi palikuši bez atlīdzības. Vienam otram tie Eiropas Savienības fondu līdzekļi lauksaimniecībā ir krietni piešķirti. Nez no kurienes uzrodas visādas naudas, ko ziedot. Kaut vai, ja tā ir taisnība, ko rakstīja prese, kur bijušais prezidents Guntis Ulmanis ņēma 100 000, lai ziedotu hokejam? Viņa alga toreiz laikam bija tūkstotis. No tādas algas 100 000 sakrāt nevar.
Cilvēki tagad nekam netic, aicina veidot jaunu sabiedrisko apvienību, kas cīnītos pret nebūšanām. Katrā tikšanās reizē pilni bloknoti pierakstīti par to, ka cilvēkiem, kas vēršas institūcijās, sniedz formālas atbildes. Tos, kas ir vainīgi, nesoda. Tos, kas nozaguši miljonus, nesoda. Es cilvēkiem saku – ja jums ir neticība un jūs balsot neiesiet, tad pēc tam nesūdzaties un nebraucat te pie manis.
Ja mēs aizejam atpakaļ pie EP, viens ir tas, ka katrs deputāts strādā savā grupā, bet no Latvijas ievēlētie deputāti tomēr darbojas kopā Latvijai svarīgos jautājumos. Vai jūs darbosieties viens?
Nē.
Ar Ždanokas kundzi?
Tur mums ceļi ir pašķīrušies, es nebūšu kopa nekādā gadījumā. Esmu zināmā mērā māņticīgs. Kamēr nekas nav noticis, es uz priekšu neko neplānoju. Teikt, kur un ar ko es būšu, kamēr neesmu ievēlēts, nevaru. Protams, ka būšu ar kreisiem, kreisi centriskiem spēkiem. Protams, ir jābūt ar lielām grupām, kas var kaut ko virzīt.
Nekādus politiskus lozungus bīdīt, pārskatīt vēsturi – tas nav ne manā dabā, ne garā. Darbošos tādos virzienos un grupējumos, kas nodarbosies ar budžetu un finansēm, ekonomiku un tautsaimniecību. Mums Latvijā ir nelaime, ka nekur pie stūres nav tautsaimnieku, mums ir muzikanti, žurnālisti, aktieri, bet, lai valsti vadītu, jābūt cilvēkiem, kas saprot un ir strādājuši ekonomikas laukā.
Saskaņas centra priekšvēlēšanu programmā sacīts, ka cīnīsieties par nepilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās un ES pilsonības piešķiršanu viņiem.
Daudzi, kas uz Latviju ir braukuši, ir sacījuši – jums ir jācīnās, lai tādu nepilsoņu nebūtu. Mums vēl 360 000 palikuši. Ja nav drosmes padarīt to lietu vienkāršāku šeit Latvijā, tad tas jautājums jāceļ Eiropas Parlamentā un citās institūcijās. Mans priekšlikums ir panākt, lai viņiem piešķir ES pilsoņa nosaukumu. Tas nozīmē, ka viņi varēs balsot pašvaldību un Eiropas Parlamenta līmenī.
Tas nav īsti Eiropas Parlamenta kompetences jautājums.
Jā, tā ir valsts kompetence.
Vai tad jūs nemaldināt vēlētāju?
Nebūt ne. Tie nepilsoņi, kas iebraukuši citās valstīs, viņiem to pilsonību daudz vienkāršāk iegūt. Viņi iebrauc konkrētā valstī zinot, ka ir tādi noteikumi. Tiem cilvēkiem, kas šeit iebrauca, nejautāja, vai grib vai negrib pilsonību. Visas tiesības tika pārkāptas.
Tas, ko es redzēju un dzirdēju 9.maijā, tās ir šīs politikas sekas. Jaunatne, studenti, 30 – 40 gadu veci cilvēki – viņiem ir šī protesta izjūta. Viņi uzskata, ka viņu vecāki, kas te ir savu mūžu nostrādājuši, tagad tiek pastumti par otrās šķiras cilvēkiem.
Viņiem vajadzēja naturalizēties.
Jā, jā, daudz ko vajadzēja. Mums arī vajadzēja pa priekšu savest valsti kārtībā un tad stāties, kur mūs aicināja. Visiem stāstām, ka esam te nez kādas nelaimes piedzīvojuši, izdomājuši okupāciju. Tāda pati balsošana bija 1940.gada jūlijā, tāda pati 2004.gadā, kad iestājāmies ES. Ir daudz netaisnības, kas jārisina.
Kāpēc tādiem kā es ir liegts piedalīties parlamenta vēlēšanās? Visur, kur ej, tur ir bijušie komunisti. Pat pie varas. Kaut vai Augusts Brigmanis, pirmais rajona komitejas sekretārs. EP es arī atgriezīšos pie savas lietas, tā ir politiska, safabricēta.
Vai atbalstāt arī otras oficiālās valodas piešķiršanu krievu valodai?
Arī Kārļa Ulmaņa laikā bija tāds uzstādījums, ka tajos reģionos, kur vairāk nekā 20% runā kādā citā valodā, pašvaldībās jābūt iespējai griezties dzimtajā valodā. Tas ir arī Eiropā, bet Latvija to neievēro.
Ja paskatīsieties mūsu partijas programmu, mums ir tikai internacionāli jautājumi. Nacionālā jautājuma dēļ mēs arī šķīrāmies no Ždanokas. Latvietim šodien visgrūtāk ir Latvijā, jo cittautiešiem ir vismaz uz ko cerēt, ka viņiem kāds palīdzēs. Mēs teicām – kāda starpība starp jums un Tēvzemei un Brīvībai. Abi spēlējat uz tām nacionālajām jūtām. Mums tādu nav.
Jāiemācās dzīvot kopā. Kas tagad notiek, kad sajūk visas Eiropas tautības un nācijas? Tie, kas tagad no Latvijas aizbrauc, neviens jau Latvijā droši vien neatgriezīsies. Tur viņi precas, kas viņiem dzimst? Latviete aizbraukusi un apprecas ar kādu no Āfrikas kontinenta. Kas viņai piedzims?
Kapitālisms pēc feodālisma radīja kapitālistiskas nacionālās valstis. Taču, atverot robežas, tas sajauca tās nacionālās valstis. Tas nacionālisms zūd. No filozofijas viedokļa skatoties, runājot par nāciju, sajūk tās nācijas. Filozofiski spriežot, termins «nācija» ir vēsturisks.
Vai jūs mākat kādu no lielajām Eiropas valodām?
Vācu nedaudz. Bet es jau nebraucu kādam tur valodas pasniegt. EP budžets - gandrīz puse - tiek maksāts tulkiem. Protams, kas notiek aizkulisēs, tur nav.
Ko jūs tur darīsiet?
Kursi tur ir! Jāiet mācīties. Tur daudz runā krieviski, tā ka aizkulisēs var arī tā. Ne valoda ir galvenais, galvenais ir zināt, par ko runāt. Vienam no mūsu deputātiem ir Juščenko ordenis par golodomoru. Nu un? Nu bija golodomors. Šiten tagad ir tāds pats golodomors.
Kādēļ tad šobrīd valstī ir krīze?
Mums ir nekompetenti vadītāji, kas nedomā par saimnieciskiem jautājumiem. Otrs - korupcija, tā ir visos līmeņos. Tās pats TB baķka, Jānis Straume. Kalvītis taču necēla trauksmi par to, kas Latvijā notiek. Vai nezināja, ka Parex banka ir uz grunts? Lietussargu revolūcija sanāca, Kalvītis aizgāja. Par to, ka viņš valsti novedis, iedod milzīgu amatu un algu. Tā ir korupcija. Jānomaina šī uzburbusī elite.
Ar ko?
Ar citiem spēkiem. Godīgi cilvēki negrib iet, jo viņiem uzreiz tā štempele virsū. Piemēram, Šlesers sola, ka Rīgas tirgū pārdos tikai Latvijas preces. Cilvēki saka – jā, no vienas puses būs labi. Bet tās preces, kas nāk no ārzemēm, ir pusotru divas reizes lētāk nekā lielajos veikalos. Tas krāmu tirgus, kur dažādu rūpniecības preču pārdošana, te ir daudz lētāk. Tā kā mēs dzīvojam nabadzīgi, viņam nav pieejams tas, kas ir lielveikalos.
Mēs nekritiski novērtējam to, ko Eiropa mums liek priekšā. Eiropa kopš Romas impērijas laikiem mēģina apvienoties. Nekas nesanāk. Kādēļ izgāzās Lisabonas līguma apstiprināšana? Tāpēc, ka ir lepnas valstis. A letiņiem, ko pasaka - pirmie! Kāda regula nāk, mēs pirmie! Man sirds sāp par Latviju, es te visu esmu redzējis, bet, ka tagad tā aizaug Latvija…
***
Kā partijas programma atbilst svarīgākajiem jautājumiem, kas būs EP nākamo gadu darba kārtībā?
Dace Akule, Providus Eiropas politikas pētniece
Programmas vērtējums - * * * *
Partija sola atbalstīt sociālākas Eiropas veidošanos, nostiprinot
sociālo politiku ES, kā arī radīt jaunas darba vietas, tai skaitā
zaļajā ekonomikā. Tikpat aktuāls ir partijas solījums nodrošināt
stingrāku valsts lomu finanšu tirgu regulēšanā. Partija arī uzdrošinās
pateikt, ka ir par atvērtu Eiropu un uzskata legālo migrāciju kā
iespēju risināt ES iedzīvotāju novecošanās problēmu. Neizpaliek arī
solījums cīnīties par minoritāšu tiesību aizsardzību, tai skaitā
nepilsoņu tiesībām kļūt par ES pilsoņiem un vēlēt gan pašvaldību, gan
EP vēlēšanās. Būtu svarīgi noskaidrot — kā to iespējams panākt caur EP,
ja Latvijas valdība iebilst?
Andris Gobiņš, Eiropas kustības Latvijā prezidents
Programmas vērtējums - * * *
Programmā uzsvērti sociālie jautājumi un iepriecinoši skaidri deklarēta
pilsoniskās sabiedrības nozīme Latvijas interešu aizstāvībā. Programma
inspirējusies no EP Sociālistu grupas. Ietverti daudzi būtiski nākotnes
jautājumi un atbalsts lielākai centralizācijai, t.sk. sociālajā jomā.
Enerģētikas un eiro tēmas paliek neskartas. Maldinoši solījumi
nepilsoņiem, līdzīgi kā PCTVL programmā, solot tiem neiespējamo —
Eiropas pilsonību. Bez naturalizācijas tas nav iespējams. Bet kā SC šo,
kopumā eiropeisko programmu un sadarbību ar EP sociālistu grupu, domā
īstenot ar A.Rubiku priekšgalā?
Ainārs Dimants, b/a Turība asociētais profesors
Programmas vērtējums - * *
Nepilsoņu "sociālā taisnīguma" programma — atbalsts "Eiropas pilsonības
atzīšanai visiem ES pastāvīgajiem iedzīvotājiem, ieskaitot Latvijas
nepilsoņus, un nepilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldību un Eiropas
Parlamenta vēlēšanās". Paralēli izvirzīti arī atbilstīgi un konkrēti
"ES sociālās dimensijas nostiprināšanas" uzdevumi, to skaitā "cīnīties"
par vienādiem maksājumiem lauksaimniekiem. Darba kārtībā neizvirza
kopējas enerģētikas politikas un eiro ieviešanu, toties "kopā ar citām
Eiropas sociāldemokrātiskajām un kreisajām partijām" grasās stiprināt
kopējo ārējo un drošības politiku, jo "jānovērš iespējas atsevišķām
dalībvalstīm, vadoties pēc šauriem iekšpolitiskiem apsvērumiem, bloķēt
vai bremzēt ES ārējo attiecību attīstību".