Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome vērsa tautas kalpu uzmanību uz to, ka vienā balsojumā par Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumiem Krauklis ir nobalsojis, lai arī tajā brīdī nav atradies plenārsēžu zālē.
Saskaņā ar Saeimas sēdes stenogrammu Krauklis bija viens no tiem tautas kalpiem, kurš balsoja pret partijas "Pilsoniskā savienība" priekšlikumu, kas paredzēja izslēgt no likumprojekta iepriekšējā lasījumā atbalstīto atļauju nokaut lauksaimniecības dzīvniekus, izmantojot pirmskaušanas apdullināšanu.
Par šo priekšlikumu sēdē balsoja 39 deputāti, pret bija 41, bet atturējās seši tautas kalpi.
Tomēr padome atgādina, ka šā balsojuma laikā - plkst.11.08 - Krauklis nevis atradies sēžu zālē, bet gan pie Saeimas galvenās ēkas diskutējis ar piketētājiem, kuri pie parlamenta šajā dienā bija pulcējušies kuplā skaitā.
Deputāts Imants Kalniņš ("Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK), komisijā diskutējot par izvērtušos situāciju, norādīja, ka nesaskata pārkāpumu Kraukļa izvēlē sarunāties ar piketētājiem, bet gan tā viņa biedra rīcībā, kurš balsojuma pogu ir piespiedis.
"Šo epizodi nekādi nevar sasaistīt ar ētikas pārkāpumu. Vai deputāts ir vai nav zālē - tā ir viņa politiskā izvēle," teica Kalniņš, norādot, ka jāskatās drīzāk, "kurš bija tas nekaunīgais cilvēks, kurš piespieda [pogu]".
"Deputātam ir visas tiesības balsot par vai pret, atturēties vai nebalsot," uzsvēra parlamentārietis, skaidrodams, ka arī tādējādi var paust savu nostāju.
Diskusija par stingrāku vēršanos pret šādiem balsojumiem parlamentā jau bijusi vairākkārt, tomēr pagaidām nekāda rīcība nav izvērsta. Komisijas locekļi atzina, ka šis gadījums ilgstošajai diskusijai arī nodrošina atsauci uz reālu precedentu, kad balsojums deputāta vārdā noticis, viņam klāt neesot.
Arī deputāte Ilma Čepāne ("Pilsoniskā savienība") 17.septembra plenārsēdē no tribīnes veltīja kritiku šai rīcībai. Saeimas stenogramma liecina, ka viņa savā uzrunā to atzina par nepareizu praksi likumdošanā.
"Un vēl pēdējā piebilde. Es domāju, ka mūsu cienījamais Kraukļa kungs ir apveltīts ar ekstrasensa spējām. Jo tad, kad viņš nobalsoja iepriekšējā balsojumā, viņa šeit, zālē, nebija. Viņš diskutēja ar sabiedrību ārpus Saeimas. Es domāju, ka tā nav pareiza prakse," savu uzrunu debatēs par dzīvnieku kaušanas ierobežojumu izmaiņām noslēdza Čepāne.
Lai arī pārkāpuma lietu ierosināt nevar, deputāts Ainars Latkovskis ("Jaunais laiks") kolēģus komisijā tomēr rosināja uzrakstīt vēstuli TP frakcijas priekšsēdētājai Vinetai Muižniecei, kurā plānots lūgt vai nu nodrošināt Kraukļa klātbūtni balsojumos plenārsēžu laikā, vai to, ka frakcijas biedri "neaiztiktu citu pogas".
"Lai izskata un izvērtē šo jautājumu," teica deputāts.
Jau vēstīts, ka Saeima pēc asām debatēm galīgajā lasījumā ar triju balsu pārsvaru 17.septembrī atbalstīja likumprojektu, kas paredz atļaut kaut lauksaimniecības dzīvniekus saskaņā ar reliģisko kopienu tradīcijām. Līdz ar to uzņēmumi vietējo kopienu nodrošināšanai, kā arī eksportam varēs kaut dzīvniekus bez apdullināšanas vai ar pēckaušanas apdullināšanu - asu griezumu kaklā, lai dzīvnieks noasiņotu, bet jau bezsamaņā esot.
Debatēs vairākkārt tika norādīts, ka Latvija ir viena no četrām valstīm Eiropā, kur šāda kaušana ir aizliegta.
Steidzamība grozījumiem par izmaiņām dzīvnieku kaušanas nosacījumos liedz arī Valsts prezidentam Valdim Zatleram lemt par likuma neizsludināšanu. Zatlers likumu izsludināja trešdien, un tas stāsies spēkā 14.oktobrī.
Ziņots arī, ka, Saeimai lemjot par šiem grozījumiem, pie parlamenta ēkām bija sanācis plašs dzīvnieku aizstāvju pulks, ar plakātiem un izsaucieniem aicinot deputātus tomēr neatbalstīt dzīvnieku kaušanu tā, kā to prasa musulmaņu un ebreju virtuves tradīcijas.
Piketētāji pie parlamenta pulcējās jau no agra rīta, bet, tautas kalpiem sēdes pirmajā pārtraukumā iznākot no ēkas, dzīvnieku aizstāvji aplenca un iztaujāja deputātu Ventu Armandu Kraukli (Tautas partija), kurš vada par šiem grozījumiem atbildīgo Saeimas komisiju.