"Jau ilgākā laika periodā mēs novērojam satraucošu tendenci — arvien vairāk sabiedrībai nozīmīgas informācijas pazūd zem slepenības, ierobežotas pieejamības un komercnoslēpumu grifa. Žurnālistiem, lai spētu pildīt savu pienākumu un vispusīgi informētu sabiedrību, regulāri jāsaskaras ar dažādu iestāžu prasībām atklāt informācijas avotus. Medijos strādājošajiem nākas rēķināties ar ierosinātiem kriminālprocesiem un tiesu darbiem," rakstīts daudzu žurnālistu parakstītajā vēstulē, tostarp ir arī lielāko laikrakstu galveno redaktoru paraksti.
Žurnālisti norāda, ka pēdējo dienu laikā politiķi sacenšas par to, kurš būs skaļākais preses brīvības aizstāvis. "Ja politiķiem ir patiesa vēlme stiprināt preses brīvību Latvijā, ne tikai izmantot skaļas frāzes savās iekšpolitiskajās cīņās, mēs aicinām nākt klajā ar konkrētām izmaiņām likumdošanā," teikts vēstulē un arī norādīti konkrēti priekšlikumi. Ņemot piemēru no Zviedrijas, tiek rosināts likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem uzlikt žurnālistiem par pienākumu aizsargāt savus informācijas avotus, izņemot smagu noziegumu gadījumos. Tāpat iepriekšminētajā likumā tiek rosināts iestrādāt normu, kas nosaka, ka pret žurnālistu nevar vērsties privāti, ja viņš pildījis redakcijas uzdevumu. Prasība ceļama tikai pret redakciju.Paralēli ir aicinājums izslēgt no Krimināllikuma 157.pantu par neslavas celšanu, kas ļauj uzsākt individuālu krimināltiesvedību pret žurnālistu.
Vēstule adresēta valsts augstākajām amatpersonām, kā arī Saeimas Juridiskajai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.