Komisijas ziņojumā, ar kuru uzsāksies Valsts prezidenta sasauktā ārkārtas valdības sēde, norādīts uz iespējamām ilgtermiņa krīzes sekām, kādas vērojamas Somijā pēc dziļās recesijas deviņdesmito gadu sākumā - pastiprināta depresivitāte, lielāka psiholoģiskā nospiestība, pievēršanās asociālām uzvedības formām, atkarībām.
Socioloģiskie pētījumi norāda vairākas satraucošus datus - Latvijas iedzīvotāju dzīves apmierinātības līmenis ir nozīmīgi samazinājies un sasniedzis zemāko līmeni Eiropas Savienībā, gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju ir gatavi pieņemt vardarbīgas akcijas kā savu interešu aizstāvības formu, Latvijas sabiedrībā valda bezprecedenta zema uzticība gan valdībai, parlamentam, gan arī visai politiskai un partiju sistēmai. Turklāt arī vēlēšanas, kā izrādās un pretēji sagaidītajam, var nebūt nopietns uzticības atgūšanas līdzeklis interešu pārstāvniecības iestādījumiem, uzsver SAK. Kā rāda 2009.gada jūnijā veiktā aptauja, tūlīt pēc pašvaldību vēlēšanām, vairums Latvijas iedzīvotāju tām tomēr neuzticas, lai gan tikko ir balsojuši par tām. Atzīmēšanas vērts ir arī tas, ka arī sabiedrisko noskaņojumu spriedze (skat. augstāk) būtiski nemainījās pēc vēlēšanām. Rezultāti ļauj izteikt minējumu, ka vēlēšanas pašas par sevi nav ne izšķirošs spriedzes mazinātājs (‘tvaika nolaišana’), ne kritisks faktors uzticības atjaunošanā.
Politiskā komunikācija neticības sienas dēļ ir ļoti apgrūtināta. Tomēr SAK iesaka šādā kontekstā nevis stāstīt labas ziņas vai plaši skaidrot (ko, neticības dēļ cilvēki vienkārši nedzird), bet labot kļūdas ātri un strauji kā arī regulāri demonstrēt solīto un izdarīto. "Pašlaik pilnīgi neadekvāti ir piedāvāt no politiskās pārstāvniecības Latvijas iedzīvotājiem vērtību sistēmu, saskaņā ar kuru dzīvot," teikts SAK ziņojumā.
Salīdzinošā griezumā Latvijas sabiedrības noskaņojumi vairāk līdzinās nosacītam ‘Somijas scenārijam’, uzskata SAK. Somijā pēc Padomju Savienības sabrukuma 1990-to gadu sākumā iestājās dziļa krīze, kas bija saistīta ar ekonomisko panīkumu pēc lielākās tirdzniecība partnerības pēkšņa izsīkuma. Lielākoties par šo laiku tiek vēstīts, norādot uz veiksmīgo Somijas izvēli strauji attīstīt un investēt zinātnes, inovācijas politikas un tehnoloģiskā biznesa attīstībā, kas patiesi atnesa lielus panākumus.
Vienlaikus, kā atzīmē paši somu pētnieki, dziļā krīze atstāja nopietnas sekas uz Somijas iedzīvotāju sociālpsiholoģisko stāvokli. Somu mājsaimniecības, neiesaistoties aktīvos protestos pret valdība politiku vai paužot neapmierinātību ar savu stāvokli, centās pielāgoties un samierināties ar straujo labklājības zudumu un lielo bezdarbu. Taču milzīgais stress tā laika vecāku dzīvē atstāja smagas sekas uz tā laika bērnu un pusaudžu psiholoģisko stāvokli. Rezultātā, gan toreiz, gan arī pēc desmit gadiem un vairāk novērojama pastiprināta depresivitāte, lielāka psiholoģiskā nospiestība, pievēršanās asociālām uzvedības formām, atkarībām. Kā atzīmē gan somu, gan citvalstu speciālisti, vērojamas pārdzīvotās krīzes ilgtermiņa sekas. " Svarīgi tādēļ ņemt vērā iespējamās krīzes ilgtermiņa sekas, neaprobežojoties tikai ar fiskālās konsolidācijas un tūlītēja sociālā atbalsta formām," norāda SAK.
Par visnopietnāko tuvākās nākotnes sociālekonomisko problēmu SAK nosauc nodarbinātību. Tāpēc tā iesaka izvirzīt nodarbinātību kā galveno sadarbības platformu ar pašvaldībām, darba devējiem, ņēmēju pārstāvjiem (arodbiedrībām), NVO un ekspertiem un līdzīgi kā Īslandē, arī Latvijā noslēgt Sociālo paktu ar augšminētām pusēm par nodarbinātību. Arī visi sociālie pasākumi būtu veicami ciešā sasaistē nodarbinātības jautājumiem. Bet visstraujāk vajadzētu īstenot reformas tajos sektoros, kuros nav gaidāmas (parasti nav) lielas vēlētāju balsu dividendes (piemēram, augstākajā izglītībā un zinātnē).