Taču, ja SC uzvar un saņem piedāvājumu izvirzīt premjeru, tad Valda Dombrovska (Vienotība) iezīmētajā valsts attīstības kursā ir paredzamas izmaiņas. Par to liecina jau SC vēlēšanu programmā norādītais, ka ir jāatliek iespējamā pāreja uz eiro, kas paredzēta 2014. gadā. Tāpat SC vēlas vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem par kredīta atmaksas termiņa pārcelšanu, SC līderi arī izteikuši šaubas par budžeta konsolidācijas pasākumiem un piedāvājuši citu pieeju valdības veidošanā, lai ministru amatos nāktu profesionāļi.
Ušakovs vai Urbanovičs
SC uzvaras gadījumā ne tikai nav prognozējams, kā tālāk notiks valsts attīstība, ko gan noteiktu arī koalīcijas partnera izvēle, bet - kurš būs tās premjera kandidāts. Postenim ir nosaukts gan apvienības smagsvars Jānis Urbanovičs, gan SC līderis Rīgas mērs Nils Ušakovs. Viņš gan Dienai atzina, ka ļoti nopietni izturas pret pienākumu, kuru uzņēmies rīdzinieku priekšā, un izvērtēs piedāvājumu, ja līdz tam nonāks. Viņam svarīgi būšot saprast, vai tiešām premjera amatā var paveikt vairāk un būt noderīgāks nekā tagadējā postenī. N. Ušakovs patīk jauniem un veciem, rīdziniekiem un ne tikai rīdziniekiem, tāpēc var pieļaut, ka viņu līdzās J. Urbanovičam nosauca, lai ar jaunā līdera palīdzību gūtu lielāku atbalstu vēlēšanās.
J. Urbanovičs domā, ka tieši N. Ušakovam būtu jāvada nākamā valdība. N. Ušakovs kā Rīgas mērs 9. maijā devās arī pie Uzvaras pieminekļa, kas tika dažādi vērtēts. Uz jautājumu, vai viņš ies pie pieminekļa arī tad, ja būs premjers, N. Ušakovs pēc nelielas pauzes atbildēja, ka tradīcijas nemēdzot mainīt. Ja SC būs iespēja veidot valdību, tad apvienība visiem Saeimā pārstāvētajiem spēkiem piedāvāšot savus principus - kas tiem piekritīšot, tie būšot koalīcijā, teica J. Urbanovičs. Viņaprāt, ministru amatos ir jābūt kopīgi izraudzītiem profesionāļiem, jo tikai tā varēšot atjaunot uzticību varai, atsakoties no nozaru sadales pa partijām ar to ielikteņiem ministrijās. Viens no galvenajiem aicinājumiem ir uz trim gadiem noteikt moratoriju jūtīgajiem nacionālajiem un vēstures jautājumiem, bet tam šobrīd citi politiskie spēki nav gatavi piekrist, gaidot no SC okupācijas fakta atzīšanu.
Vaicāts, kas notiek, ja Saskaņas centram tomēr neuztic veidot valdību vai arī tas paliek opozīcijā, J. Urbanovičs atbildēja: «Tad būs tāpat kā tagad.» Ar teikto var saprast gan līdzšinējā valdības kursa turpinājumu, kuru SC ir kritizējis, bet ārvalstu kolēģi uzteic. Tikpat labi to var uztvert kā SC līdzšinējās politiskās taktikas īstenošanu arī turpmāk. Bloķējoties ar valdībā pārstāvēto Zaļo un Zemnieku savienību, kā arī opozīcijā esošo apvienību Par labu Latviju!, SC kaitēja tagadējai koalīcijai un traucēja valdības nodomu īstenošanu, par ko gan atbildība jāuzņemas vispirms ZZS. Taču SC līderis nav slēpis, ka viņa mērķis ir nonākt varā un tas bija viens no veidiem, kā vājināt koalīciju. Politiķis neatbildēja, kas viņu vieno ar trim ietekmīgajiem cilvēkiem Aivaru Lembergu (ZZS), Aināru Šleseru un Andri Šķēli (PLL), ar kuru pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem SC tik labi sapratās.
Draugi Krievijā
Saskaņas centra atbalstītājiem ir jārēķinās, ka apvienībai ir noslēgts līgums ar Krievijā ietekmīgo varas partiju Vienotā Krievija, kā arī vienošanās ar Ķīnas komunistisko partiju, kas arī ir varas partija. Vienotajai Krievijai šādi līgumi ir ar daudzu valstu politiskajiem spēkiem, kuri savā zemē ir ietekmīgi. Tas varētu būt papildu arguments, kāpēc SC ir svarīgi nonākt pie varas. J. Urbanovičs atzina, ka līgums pašlaik esot «snaudošā režīmā un var mums noderēt, kad būsim pie varas». Kontakti ar Krievijas kolēģiem esot noderējuši, piemēram, kad tika gatavota Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte Krievijā. Toreizējā Prezidenta kancelejas vadība to arī apstiprināja, jo pirms vizītes sarunas notika ar visiem politiskajiem spēkiem un N. Ušakovs bija delegācijā. Līgumu ar Ķīnas kompartiju J. Urbanovičs vairāk uzlūko no valsts ekonomisko interešu viedokļa.
Saskaņas centrs ir dibināts 2005. gadā, un tajā iekļāvās Tautas saskaņas partija, Daugavpils pilsētas partija, Jaunais centrs, kuras priekšsēdis bija Sergejs Dolgopolovs, kas savulaik kopā ar domubiedriem aizgāja no TSP, Sociāldemokrātiskā partija, kā arī Alfrēda Rubika vadītā Latvijas Sociālistiskā partija - tā ir vienīgā, kas saglabājusi savu patstāvību. Pārējie politiskie spēki ir izveidojuši sociāldemokrātisko partiju Saskaņa, kuras veidošanu paredzēts pabeigt 26. novembrī pēc biedru pārreģistrācijas. Tāpēc vēl nav zināms precīzs Saskaņas centra biedru skaits, kas varētu būt ap 3000.
Saeimā SC ir pārstāvēts ar 29 deputātiem (vairāk ir tikai Vienotībai), no kuriem viens - Valērijs Kravcovs - nekandidē uz nākamo Saeimu. Jau otro sasaukumu no SC parlamentā nav ievēlēta neviena sieviete. Uz lūgumu to komentēt, J. Urbanovičs atbildēja: «Toties sievietes par mums balso.» Pārlūkojot SC deputātu sarakstu, redzams, ka tajā ir aptuveni 15 politiķu, kuru vārdi varētu būt zināmi sabiedrībai, piemēram, Valērijs Agešins, Boriss Cilēvičs, S. Dolgopolovs, Andrejs Klementjevs. Taču tajā daļā ir arī Ivans Klementjevs un Mihails Zemļinskis, kuri popularitāti guva sportistu gaitās, vai Artūrs un Raimonds Rubiki, kuri vairāk zināmi kā sava tēva LSP līdera un Eiropas Parlamenta deputāta A. Rubika dēli. Kad sākotnēji SC izteica pretenzijas uz līdzdalību varā, potenciālie sabiedrotie kā šķērsli tam minēja Sociālistiskās partijas klātbūtni apvienībā, kuras ideoloģisko uzskatu dēļ sadarbību būtu grūti iedomāties. Šajā Saeimā no LSP ievēlētie deputāti ar savu atšķirīgo viedokli nav bijuši pamanāmi. Tas nebija jūtams arī sarunā ar A. Rubiku, kuram prioritāras šķiet sociāli ekonomiskās prasības, kas saskan ar SC programmu, piemēram, par ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem vai uzlabojumiem veselības aizsardzības sistēmā.