_Dienas_ uzrunāto izglītības speciālistu viedoklis par LNT plānu svārstās no atturīga līdz kritiskam, jo izglītības saturs skolai paredzot pavisam konkrētus uzdevumus un nevienā no tiem neietilpst pasta funkciju īstenošana.
Jau rakstīts, ka Nacionālā radio un televīzijas padome un KNAB izvērtē, vai LNT jauno diskusiju ciklu Latvija, mēs Tevi dzirdam nevar uztvert kā slēptu politisko aģitāciju, jo tās viesu atlase radījusi asociācijas ar apvienību Par labu Latviju! (PLL), kuru atbalstošo kustību vada LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis. Par to, ka LNT un PLL ir savijušās, liecina arī fakts, ka PLL priekšvēlēšanu programma, kas pieejama Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā, ir identiska iepriekšējā LNT diskusiju ciklā Tautas deklarācijas nedēļa izkristalizētajām prioritātēm. Tomēr LNT radošais direktors Niks Volmārs uzsver, ka tā nav politiska aģitācija. «Tur nediskutē politiķi, un studijas centrs ir no politikas brīva zona. Tautas diskusijai ir daudz lielāks spēks nekā politiķu saietiem, tādēļ LNT kā cilvēkiem domāta televīzija, kurai cilvēks vienmēr ir pirmajā vietā, runā ar cilvēku, nevis ar ministriem,» teikts N. Volmāra atbildē Dienai. Vai LNT skolām izsūtīs kādus informatīvus izdevumus vai arī lūgs par nacionālajām interesēm runāt audzināšanas stundās un kāpēc LNT vēlas izplatīt informāciju tieši ar skolu starpniecību, N. Volmārs neatbildēja, rakstot, ka «mēs politiski angažētās diskusijās neiesaistīsimies».
Pirms katrām vēlēšanām skolas saņemot dažādus politiskus vēstījumus, bet, ko ar tiem darīt, esot skolotāju ziņā, stāsta Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēde Dzintra Kohva. Pēc viņas domām, vispirms jāredz LNT sūtījuma teksts: «Ja tie ir konstruktīvi priekšlikumi, tad jāvērtē.» Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēde Ingrīda Mikiško šaubās, ka mācību gada sākumā skolām vispār būtu laiks nodarboties ar šādiem jautājumiem. Viņasprāt, būtu vērtīgi, ja skolas pašas audzināšanas stundās iniciētu diskusijas par nacionālajām vērtībām, mudinot paust bērnu viedokļus par šo tēmu, nevis izplatot kāda politiskā spēka idejas. Arī izglītības politikas eksperte Marija Golubeva uzskata, ka skolām ir jāturas pie izglītības satura un ne vien partijām, bet arī televīzijas kanālam nevajadzētu izplatīt informāciju ar skolu palīdzību, «jo ir daudz citu veidu, kā sasniegt auditoriju».
Iepriekšējos vēlēšanu gados bijuši gadījumi, ka politiskā aģitācijā iesaistītas skolas, un arī šogad sāk parādīties «pirmās indikācijas», norāda A. Korbe. Par to, lai ko tādu nepieļautu, esot atbildīgi skolu direktori. Izglītības un zinātnes ministrija gan to nekontrolēšot, un, ja kādam esot aizdomas, esot jāvēršas priekšvēlēšanu aģitāciju uzraugošajās iestādēs, tātad KNAB, izriet no A. Korbes teiktā.