Deputāti uzskata, ka vairāki Kredītiestāžu likuma panti ir antikonstitucionāli. Vienīgais izskaidrojums tam esot steiga, kādā šie likuma labojumi 2009 gadā tika pieņemti.
Deputāti pauž viedokli, ka Satversmei un starptautiskiem tiesību principiem neatbilst Kredītiestāžu likuma 59. 2 pants, 59. 3 pants, 59. 4 pants, 117. panta ceturtās daļas 3. punkts, 173. panta ceturtā daļa un 185. panta pirmā prim daļa. Jāatgādina, ka šovasar SC nesekmīgi mēģināja virzīt Saeimā Kredītiestāžu likuma grozījumus, par kuriem izskanējis, ka tie ir vēlīgi bijušajiem Parex bankas akcionāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim. Grozījumi paredzēja mainīt arī 59. 2 pantu un 59. 3 pantu.
Pēc SC domām, likuma normas ir pretrunā Satversmes 1., 90., 91., 92. un 105. pantam un tāpēc ir atzīstamas par spēkā neesošām kopš to pieņemšanas dienas.
Minētie Kredītiestāžu likuma panti attiecas uz kredītiestādes uzņēmuma vai tā daļas pāreju citas personas īpašumā vai lietošanā kredītiestādei, kā arī pilnvarnieka tiesībām. Savukārt minētie Satversmes panti nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā un ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Tāpat minētie panti paredz ikvienam tiesības uz īpašumu.
Pieteikumā ST deputāti vēsta, ka minētajās Kredītiestāžu likuma normās lietotais termins "kredītiestāžu uzņēmums" ir ļoti neskaidrs un paver iespēju dažādiem nepamatotiem bankas klientu un kreditoru tiesību ierobežojumiem, kā arī koruptīviem riskiem. Formulējums, pēc viņu domām, paver bankām brīvas rokas manipulēt ar īpašumu, ko klienti ir nodevuši banku rīcībā. Tādejādi Kredītiestāžu likums bankām nodrošina iespēju nerēķināties ar savu klientu un kreditoru interesēm, kā arī ierobežo iespējas banku kreditoriem aizstāvēt savas intereses tiesiskā ceļā, uzskata SC.
Deputātu ieskatā minētās normas Kredītiestāžu likumā nepamatoti izceļ bankas citu uzņēmumu vidū un piešķir pārākas tiesības salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem uzņēmumiem. Tajā skaitā būtiski tiek sašaurinātas banku kreditoru tiesības un banku atbildība pret to klientiem, jo likuma normas atļauj bankām brīvi manipulēt ar tās aktīviem. Tas, pēc deputātu domām, savukārt būtiski palielina korupcijas risku un paver iespēju bankām neņemt vērā savu kreditoru intereses, tostarp arī vienkāršo noguldītāju un norēķinu kontu lietotāju intereses.
Turklāt, pēc SC domām, atsevišķas Kredītiestāžu likuma normas pārkāpj arī ārvalstu suverenitātes principu, jo paredz to, ka likuma normas tik attiecinātas uz visiem Latvijas banku īpašumiem, tajā skaitā tiem, kas atrodas ārpus Latvijas teritorijas un jurisdikcijas.