Viņš norādīja, ka šādā gadījumā SC nodrošinās pārējos parakstus, lai atbilstoši Satversmei kopā būtu savākti vismaz 1/3 jeb 34 deputātu paraksti, lai rosinātu parakstu vākšanu par tautas nobalsošanu.
Deputāts norādīja, ka šoreiz ar ideju par referenduma rīkošanu ir nākusi klajā ZZS, tāpēc viņiem arī ir pienākums to novest līdz galam. SC no malas ir radies iespaids, ka šo referenduma ideju atbalsta tikai atsevišķi ZZS deputāti. Tāpēc SC vēlas saņemt visu ZZS deputātu parakstītu iesniegumu par referenduma rīkošanu, jo pašlaik informācija nāk tikai no izteikumiem medijos.
Agešins norādīja, ka apvienība ir "gatava cīnīties līdz pēdējam par Satversmes 2.pantā noteikto, ka tauta ir varas avots un ka tautai ir tiesības pašai lemt par savu likteni un labot Saeimā pieņemtos likumus un pieļautās kļūdas".
Tomēr tagad SC plāno uz apmēram nedēļu ieturēt pauzi, kuras laikā gaidīs ZZS parakstīto iesniegumu. Ja tas netiks saņemts, SC apsvērs iespēju vērsties pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa ar lūgumu vēlreiz neizsludināt pieņemtos grozījumus.
ZZS deputāte Dana Reizniece-Ozola norādīja, ka gaida prezidenta aicinājumu ar viņiem tikties, ņemot vērā politiskā spēka izteikto lūgumu. Šobrīd ir iespējami dažādi scenāriji - vai nu lūgt prezidentu likumprojektu atkal atdod otrreizējai izskatīšanai, vai vākt 34 deputātu parakstus par tautas nobalsošanas rosināšanu, vai arī gaidīt, kad likums tiek izsludināts un domāt par iespēju referenduma rosināt pēc tam.
Viņa norādīja, ka būs jārunā ar opozīcijā esošo SC, kā rīkoties, ja prezidents nolems izsludināt pieņemtos grozījumus. Pašlaik ZZS nolēmusi nogaidīt, lai vispirms uzzinātu Bērziņa viedokli.
Satversmes 72.pants nosaka, ka "Valsts prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja augšminēto divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad pēc šī laika notecēšanas likums ir publicējams. Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem."
LETA jau vēstīja, ka, ja Valsts prezidents Andris Bērziņš izsludinās valdības koalīcijas atbalstītos grozījumus par referendumu rosināšanas kārtībā, kas ierobežo vēlētāju iespējas iniciēt tautas nobalsošanu, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) varētu rosināt rīkot referendumu par referendumiem, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Reizniece-Ozola.
Jau ziņots, ka Saeima šodien pieņēma likuma grozījumus, kas noteiks, ka no 2015.gada 1.janvāra notiks atteikšanās no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas, liekot iniciatoriem pašiem savākt 150 000 parakstu, ja viņi vēlēsies rosināt referendumu par izmaiņām Satversmē vai likumos vai arī gribēs iniciēt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.
Līdz tam tiks noteikts 50 000 parakstu slieksnis referenduma rosināšanas pirmajam posmam par izmaiņām Satversmē vai likumos. Pārejas periodā Saeimas atsaukšanas rosināšanai parakstu vākšanas pirmajā posmā būs jāsavāc 10 000 parakstu.
Patlaban referenduma ierosināšanai saistībā ar likuma vai Satversmes grozījumiem ir jāsavāc notariāli apstiprinātu 10 000 vēlētāju parakstu, bet ar desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu par valsts budžeta līdzekļiem nodarbojas Centrālā vēlēšanu komisija.