Rīgā spēku samērs starp visām labējām un kreisām partijām jeb faktiski starp latviskajām un krieviskajām ir līdzīgs. Bet pa vidu ir ap desmit procentiem neizlēmušu vēlētāju, kuru piesliešanās vienai vai otrai pusei var garantēt uzvaru un valdīšanu Rīgā. Tieši šī šaurā laipa cīņu par Rīgas rāti padara intriģējošu gan no kandidātu, gan vēlētāju puses raugoties. Līdz šim nemainīgākais atbalsts bijis Saskaņas centram. „Krievvalodīgo balsis viņam jau ir. Ja neparādīsies kāds cits konkurents, kas varētu paņemt daļu balsu, šobrīd viņš ir vienīgais spēlētājs šim elektorātam. Kas viņam atliek, kā viņš var atbalstu kāpināt un iegūt nevis 40% bet 52% - tas ir cīnīties par latviešu balsīm. Tur arī parādās šī cīņa un šī konkurence,” secina socioloģe Ieva Strode (SKDS).
Iepriekš Saskaņas centrs Rīgā ieguva aptuveni 35% balsu jeb 26 no 60 vietām. Esošo koalīciju tas veido kopā ar duci deputātu, ko savulaik ar masīvu reklāmkampaņu domē ieveda Ainārs Šlesers. Tagad apvienotajam sarakstam ar Nilu Ušakovu galvgalī atbalsts prognozē ap 45%. „Es saku saviem biedriem, ka redzot avīzē 51% mums ir jāsaprot, ka 51% var būt arī 49% un līdz ar to vienkārši ir jāstrādā,” tā atzīst „Saskaņas centra” priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs un Rīgas mērs Nils Ušakovs.
Daudz pūļu labam startam vēlēšanās Rīgā vajadzēs pielikt partijām, kas šobrīd veido valdības koalīciju – „Vienotībai”, Nacionālajai apvienībai un Reformu partijai. To pārstāvji lēš, ka iespēja Rīgā tikt pie varas ir reāla. Bet ir kāds blakus apstāklis, kas jāņem vērā jau šobrīd, gatavojoties varas pārdalīšanas dienai. Atbalsta balansu var izmainīt vēlēšanu zīmes par partijām, kas galu galā nepārvar 5% barjeru. Ja labējie spēki ieinteresēti, lai šādu balsu būtu mazāk, tad saskaņiešiem gluži otrādi – šāds scenārijs var iedot trūkstošo procentu līdz pilnīgai uzvarai.
Izskatās, ka šo balsu šķaidītāja lomu būs uzņēmusies „Latvijas Zaļā partija”, kas Rīgā startē atsevišķi no ilggadējiem kompanjoniem „Latvijas Zemnieku savienības”. „Zaļās partijas” pārstāvis un vēlēšanu kampaņas vadītājs Viesturs Silenieks, kurš ieņem amatu arī esošās Rīgas domes koalīcijas kontrolētajā Rīgas brīvostā, nemaz „de facto” neslēpj, ka viņu uzdevums ir mainīt proporcijas balsu sadalījumam: Esam pateikuši, ka ejam atsevišķi , jo tā mēs redzam vislabāko rezultātu. Politikā jau skatās ne tāpēc, ka kāds kaut ko vairāk izdarījis. Politikā jāpaskatās, kā divi kaujas un jāpaliek malā. Viņiem atbalsts krīt un proporcijas ir izmainījušās. Kaut vai tikai tāpēc.”
Šī partija, pat iekļūstot domē, drīzāk būs sabiedrotais nekā konkurents „Saskaņas centram”. Zaļo pārstāvji jau tagad parādās Saskaņas reklāmizdevumā, un kritiski izsakās par Saskaņas lielākajiem konkurentiem.
Iepriekšējās vēlēšanās kopumā gandrīz piektdaļa vēlētāju balsu tika nodots par partijām, kas domē neiekļuva. „Vienotības” aprēķina liecina – ja labējās partijas vēlas nonākt pie varas Rīgā, tad nedrīkstētu būt vairāk par sešiem līdz astoņiem procentiem balsu par latvisku partiju sarakstiem, kas galu galā domē neiekļūst.
Savukārt ja „Vienotība”, Nacionālā apvienība „VL!-TB/LNNK” un „Reformu partija”, kas sevi nosaukušas par tuvākajiem partneriem Rīgā, savu rīcību priekšvēlēšanu laikā nesaskaņos, tad tās visticamāk pārdalīs vēlētāju balsis vien savā starpā, bet summā neiegūs vairāk vēlētāju, piemēram, atņemot tos „Saskaņas centram”.
Savukārt par latviešu balsīm cīnās arī visas latviskās partijas. Pirms nedēļas cīņai par Rīgas atslēgu Nacionālā apvienība izvirzīja maz pazīstamo juristi Baibu Broku, savukārt „Vienotība” šonedēļ izšķīrās par neviennozīmīgi vērtētās politiķes Sarmītes Ēlertes nominēšanu. „Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars raidījumam „de facto” uzsver, ka šī partija nesteigsies iesaistīties mēru cīniņā, uz ko provocē „Saskaņas centrs”: „Mēs nekādā veidā negrasāmies iet līdzi šāda veida taktikai. Mēs uzskatām, ka vēlētājs ir gudrs un saprot, ka viens cilvēks pilsētā neko izmainīt nevar, tā ir vesela komanda. Un soli pa solim rādot gan šo komandu, gan šo kolektīvo piedāvājumu, es domāju, ka mēs vēlētāju pārliecināsim.”
Partijas vēl tikai kaļ savu vēlēšanu cīņas taktiku. Šobrīd jau redzams, ka „Vienotība” un Nacionālā apvienība liks uzsvarus uz vēlētāja nacionālajām jūtām, tostarp, atgādinot par saskaņiešu dalību valodas referendumā.
Var gadīties, ka par alternatīvu piedāvājumu papildu balsu iegūšanai labējam flangam var parūpēties „Reformu partija”. Tā savu mēra kandidātu nav oficiāli nominējusi, bet pagaidām viņi kā savu iespējamo līderi min ekonomikas ministru Danielu Pavļutu, kurš šobrīd vada arī viņu priekšvēlēšanu darba grupu. Partijai gan šobrīd ir risks arī nepārrāpties piecu procentu barjerai. „Mēs nevaram mūžīgi runāt par latviešiem un cittautiešiem. Tas ir neproduktīvi. Mēs gribam būt krietni praktiskāki un pragmatiskāki savā piedāvājumā un redzējumā un vairāk orientēties uz Rīgu kā dzīves telpu ar visām no tā izrietošajām sekām,” atklāj partijas izpilddirektors Ivo Valdovskis.
Tikmēr saskaņieši sola savu kampaņu balstīt uz piezemētām un labi saprotamām lietām, piemēram, uzskaitot adreses ar izremontētiem iekšpagalmiem un konkrētām adresēm, kur to plānots darīt nākamajos gados. Tiem, kas nav pie varas Rīgā, šādas iespējas ir ierobežotas, vien atliek atgādināt – tas viss tiek darīts par rīdzinieku naudu.