Skolēnu pavasara brīvdienas šogad būs no 21. līdz 25.martam.
Savukārt mācību gads 1.–8.klašu un 10.–11.klašu skolēniem ilgs līdz 31.maijam, 9.klašu skolēniem - līdz 10.jūnijam, bet 12.klašu skolēniem - līdz 17.jūnijam.
Tuvojoties pavasara brīvdienām, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) aicina vecākus pārrunāt ar saviem bērniem, kā droši pavadīt pavasara brīvlaiku, lai tas nebeigtos ar traģiskām sekām.
Lai brīvdienas noritētu bez starpgadījumiem, bērniem ir jāizskaidro, kas jādara, lai nepieļautu ugunsgrēka izcelšanos, kā izvairīties no traģiskiem atgadījumiem uz ledus un dažādiem sadzīviskiem nelaimes gadījumiem, kā arī kā rīkoties gadījumā, ja nepieciešama ugunsdzēsēju, mediķu vai policijas palīdzība.
"Pavadot laiku kopā ar saviem vienaudžiem, bērni nereti kļūst pārdroši, rodas vēlme pierādīt savu varēšanu un izcelties vienaudžu vidū. Negaidot rodas absurdas idejas, kā sevi izklaidēt, piemēram, pastaigāties pa ledu, kaut ko aizdedzināt," norādīja atbildīgie dienesti.
Pavasara brīvlaiks šogad sakrīt ar laiku, kad Latvijas upēs, ezeros, dīķos un arī jūrā vēl vietām ir ledus, bet tas ir kļuvis trausls, nedrošs un palielinās iespēja ielūst ledū. Tāpēc VUGD un NMPD atgādina, ka pa ledu staigāt pašlaik ir aizliegts, jo tādējādi tiek apdraudēta cilvēka veselība un dzīvība.
Glābēji pauž - tā kā katru gadu notiek traģiskas nelaimes tā iemesla dēļ, ka bērns dodas uz ledus glābt kādu savu vienaudzi vai četrkājaino draugu, vecāki ir aicināti ar bērnu pārrunāt, ka šādā situācijā nevajag pašam doties palīgā, bet gan nekavējoties zvanīt 112 vai pievērst apkārtējo cilvēku uzmanību notikušajai nelaimei.
Vietās, kur jau nokusis sniegs, bērniem nereti rodas vēlme aizdedzināt pērnā gada zāli, lai papriecātos par uguns liesmām. VUGD atgādina, ka šādi rīkoties nedrīkst. Kūlas dedzināšana var izpostīt ne tikai cilvēku īpašumu, bet apdraudēt gan paša dedzinātāja, gan apkārtējo veselību un dzīvību. Turklāt saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu pie administratīvās atbildības saucamas personas jau no 14 gadu vecuma. Savukārt vecāki ir saucami pie administratīvās atbildības par bērnu atstāšanu bez uzraudzības.
VUGD uzsver - skolā bērni var iegūt vispārīgas zināšanas par ugunsdrošību, bet vecākiem šie jautājumi būtu jāpārrunā ar bērniem individuāli, ņemot vērā bērna vecumu un raksturu, kā arī sadzīves apstākļus, piemēram, vai mājās ir centrālā, vai malkas apkure, vai ēdiens tiek gatavots uz elektriskās vai gāzes plīts, vai ģimenē ir tradīcija dedzināt sveces.
"Atgādiniet bērnam, ka, atstājot mājokli, ir jāpārliecinās, ka plīts ir izslēgta, elektroierīces, piemēram, gludeklis, sildītājs, atvienots no elektrības padeves. Bērnu nepareizu rīcību ar uguni var veicināt gan zinātkāre, gan neprasme veikt saimniecības darbus, tāpēc bērnam ir jāizskaidro, kādas sekas var radīt spēlēšanās ar uguni un vieglprātīga attieksme pret ugunsdrošību," brīdināja dienestā.
Savukārt NMPD mediķi aicina gan pašus bērnus un jauniešus, gan arī viņu vecākus atcerēties, ka pirmās pavasarīgi saulainās dienas nenozīmē, ka ir pietiekami silts, lai bērni dotos ārā kreklos ar īsām piedurknēm, šortos vai citās ļoti plānās drēbēs. Šāda neapdomīga rīcība un pārāk strauja ziemas apģērba nomaiņa pret plānāku var beigties ar apsaldējumiem un citām nopietnām saslimšanām.
Tā kā pavasara brīvdienās daudzi bērni dienas lielāko daļu pavadīs bez pieaugušo uzraudzības, vecākiem vajadzētu ik rītu pārrunāt bērna dienas plānus, kurp nolēmuši doties, ar ko kopā pavadīs brīvo laiku un kad paredzēts atgriezties mājās, un palūgt bērniem dienas laikā viņus informēt par izmaiņām tajā. Bērna dienas kārtības pārzināšana ļaus savlaicīgi informēt bērnu par iespējamajiem apdraudējumiem un ieteikt, kas jādara, lai izvairītos no nelaimes.
VUGD un NMPD atgādina, ka par bērnu drošību ir atbildīgi pieaugušie.