Sabiedrība tika sadalīta latviešos un krievvalodīgajos, nacionālās tēmas dominēja pār ekonomiku. Savukārt ekonomiskā krīze tika izmantota kā arguments, ka iepriekšējie pie visa vainīgi," intervijā "Neatkarīgajā Rīta avīzē" izteicies A.Šlesers. "Jāsaka gan, ka pasaules ekonomiskā krīze piemeklēja arī Latviju un tā nebija Latvijas krīze. Tā bija globālā krīze."Apvienība esot analizējusi neveiksmju cēloņus, Šlesers to skaidro ar trim faktoriem: "Pirmais faktors ir etniskais moments. Mēs stāvējām pa vidu, un tajā brīdī, kad ir pacelts lozungs latvieti, nepadodies, krievi nāk, konsolidējas abas puses. Vienotība ļoti precīzi, gan ar citiem vārdiem, šo lozungu atstrādāja. Ar aicinājumu – nepieļausim Saskaņas centra nākšanu pie varas. Baidīšana ar krieviem bija spēcīgs motivējošs lozungs. Otrs faktors – cilvēki bija nobažījušies par savu ekonomisko labklājību un, redzot, ka 2010. gadā stabilitāte it kā ir iestājusies, nobalsoja neko nemainīt. Trešais bija pirms vēlēšanām skaidri definētais uzstādījums – saglabāt esošo koalīciju. Vēlētājs varēja izvēlēties kādu no trim valdības partijām, bet mēs bijām palikuši opozīcijā kopā ar Saskaņas centru. Tāpat nedrīkst aizmirst kopējo fonu. Vienotībai visas nelaimes norakstīja uz iepriekšējiem politiķiem, lai gan ZZS, tēvzemieši un tā pati Vienotība valdībās ir atradušies ne mazāk kā mēs.""Varbūt uzvedības stils varēja būt arī savādāks, bet pirms vēlēšanām katra partija izvēlas veidot kampaņu tādu, kāda tai šķiet pieņemama. Pat ja kampaņu mēs būtu veidojuši savādāku, tad uzstādījums – latvieti, nepadodies, krievi nāk – bija galvenais, kas izšķīra vēlēšanu iznākumu," uzskata A.Šlesers. "Ja skatāmies uz Raivi Dzintaru, tad tur bija skaidrs nacionālais moments, un tas nostrādāja. Tas parāda, ka pat krīzes laikā šie jautājumi ir prioritāri lielai sabiedrības daļai.""Kas attiecas uz mani, es nekad neesmu pārstāvējis kādu lielu politisko partiju. 1998.gadā es pārstāvēju partiju, kurai bija astoņas vietas Saeimā, 2002.gadā - desmit vietas, 2006.gadā - desmit vietas un tagad atkal astoņas vietas. Esmu pārstāvējis ne to lielāko partiju, bet manas personiskās īpašības un darbaspējas ir ļāvušas nodrošināt zināmu ietekmi, neskatoties uz nelielo pārstāvniecību Saeimā," spriež A.Šlesers. Viņaprāt, "kļūdu ir daudz un lai speciālisti tās izvērtē". "Mans uzdevums vienmēr pēc nokdauna ir piecelties kājās ļoti ātri. To esmu izdarījis, un tagad virzāmies uz priekšu."
Šlesers domā, ka etniskais faktors izšķīra vēlēšanu iznākumu
Etniskais faktors, cilvēku bažas par savu ekonomisko un iedzīvotāju vēlme saglabāt esošo koalīciju - šie ir trīs galvenie iemesli, ar kuriem apvienības "Par labu Latviju!" neveiksmi Saeimas vēlēšanās skaidro tās līderis Ainārs Šlesers. "Šīs vēlēšanas bija ļoti politizētas, un tika pacelts vecais lozungs – latvieti, nepadodies, krievi nāk.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.