Diskutējot par grozījumiem likumā par akcīzes nodokli, kas paredz šogad palielināt nodokli alkoholam, Šlesers ceturtdien Saeimas sēdē ironizēja - ja šo likuma grozījumu mērķis ir samazināt alkohola patēriņu un tādējādi tā lietošanas negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju veselību, tad var Latvijā ieviest sauso likumu, ko viņam kā alkohola nedzērājam būtu viegli atbalstīt.
Deputāts norādīja, ka, palielinot akcīzes nodokli alkoholam, ēnu ekonomika Latvijā turpinās zelt, jo iedzīvotāji alkoholu nelietos mazāk - pieaugs tikai nelegālā tirgus daļa. Turklāt daudziem cilvēkiem nepatīkamas sekas veselībai rada tieši nelegālās dziras lietošana. Ja patiešām grozījumu mērķis ir veicināt veselīgu dzīvesveidu, tad labāk ieviest sauso likumu un iznīdēt problēmu pašā saknē, uzsvēra Šlesers.
Arī deputāts Andris Šķēle (PLL) kritizēja plānoto akcīzes nodokļa palielināšanu alkoholam un aicināja neveicināt tautas nodzeršanos ar nelegālo alkoholu.
Viņš vērsa uzmanību uz iepriekš pieredzēto, kad, palielinot akcīzes nodokli, kopējie ieņēmumi samazinājās. Šķēle uzsvēra, ka akcīzes nodoklis alkoholam jāsaglabā vismaz līdzšinējā apmērā, taču jāpastiprina cīņa pret nelegālo alkohola tirgu.
Arī deputāts Jānis Tutins ("Saskaņas clentrs") atgādināja, ka jau iepriekš, palielinot akcīzes nodokli alkoholam, saruka ieņēmumi no šā nodokļa. Viņš aicināja deputātus atbalstīt PLL ierosinājumu, kas paredz saglabāt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem pašreizējā apmērā.
Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre un deputāte Ilze Viņķele ("Vienotība") vērsa uzmanību uz pārmērīgas alkohola lietošanas nelabvēlīgajām sekām un pauda gandarījumu, ka viens no krīzes pozitīvajiem efektiem ir tas, ka alkohola patēriņš valstī objektīvi ir samazinājies.
Viņa arī sacīja, ka tiks radīta zināma stabilitāte ražotājiem, jo nākamos trīs gadus nodoklis noteikti netiks paaugstināts.
Deputāts un narkologs Jānis Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienība) piekrita, ka alkohola patēriņš Latvijā ir samazinājies, sarucis arī slimnieku skaits. Pie viņa kā pie ārsta palikušas brīvas pieņemšanas vietas, kā agrāk nav bijis.
Strazdiņš gan norādīja, ka problēma ir tā, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji pametuši valsti un tādējādi tur arī dzer, palielinot attiecīgo valstu ienākumus no akcīzes nodokļa. Viņš pauda satraukumu par to, ka nodoklis tiks celts pārāk augstu, kas veicinās alkohola iegādi kaimiņvalstīs, kur tas būs lētāks, turklāt tas negatīvi ietekmēs Latvijas alkohola ražotāju konkurētspēju.
Deputātu vairākuma atbalstu gan PLL ierosinājums par alkohola akcīzes nodokļa likmes nepaaugstināšanu neguva un tika noraidīts.
Grozījumi likumā par akcīzes nodokli paredz no šā gada 1.jūnija paaugstināt akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam no 890 līdz 940 latiem par 100 litriem absolūtā spirta, lai likme būtu starp Igaunijas līmeni un Lietuvas līmeni.