Tiesas pārstāve Ilze Butkus portālam Diena.lv stāsta, ka Administratīvās rajona tiesas tiesneses 9. maija lēmumā, ar kuru pieņemts Ušakova pieteikums un ierosināta lieta, norādīts, ka blakus lēmuma pieņemšana ir tiesas prerogatīva, līdz ar to
pieteicējam nav subjektīvo tiesību prasīt blakus lēmuma pieņemšanu.
"Ja administratīvās lietas ietvaros tiesa atklās noziedzīgu vai citādi prettiesisku rīcību, tā pēc savas iniciatīvas lems par blakus lēmuma pieņemšanu," skaidro Butkus.
Tiesa var pieņemt blakus lēmumu, ja, izskatot lietu, konstatēti apstākļi, kas liecina par iespējamu tiesību normu pārkāpumu, kā arī citos gadījumos. Blakus lēmumu nosūta attiecīgajai institūcijai, kura attiecīgo jautājumu ir kompetenta risināt.
"Ja tiek konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes, tad blakus lēmums tiek nosūtīts prokuratūrai," skaidro Butkus.
Tas, kad tiesa varētu skatīt Ušakova pieteikumu par Pūces rīkojuma pārsūdzību, vēl nav zināms.
Jāatgādina, ka Pūce 5. aprīlī izdeva rīkojumu par Ušakova atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas. Rīkojumā tika norādīti vairāki Ušakova pārkāpumi, esot Rīgas mēram un uzņēmuma Rīgas satiksme kapitāldaļu turētājam pašvaldībā. Ušakovs lēmumu pārsūdzēja maija sākumā. Toreiz viņš žurnālistiem atklāja, ka kopā ar advokātiem Viktoru Tihonovu un Gati Gailumu sagatavojis iesniegumu ne tikai par Pūces rīkojuma apstrīdēšanu, bet arī iesniedzis tiesai blakus prasību, ar kuru lūgs tiesai izvērtēt, vai ministrs nav ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli.
barons von Reihenbahs
biedrs 54
Zolitūde 54