Tikai Sudraba varētu izveidot politisku spēku ar plašu atbalstu sabiedrībā, domā Liepnieks

"Lai rastos jaunas politiskās kustības, ir nepieciešami līderi, kuri varētu būt kristalizācijas punkts, kas iesāk politiskas kustības veidošanos. Līderiem ir jābūt apveltītiem ar zināmām īpašībām, un viņu nekad nav pārāk daudz. Pašlaik sabiedrībā tikai Sudraba varētu izveidot jaunu politisku spēku, jo viņa ir apveltīta ar pieredzi, zināšanām un intelektu. Taču, tā kā Sudraba nav izteikusi vēlmi iesaistīties politikā, neredzu citus līderus, kuri varētu piesaistīt pietiekami daudz sabiedrības atbalsta," uzskata Liepnieks.Kā otru iemeslu jaunu politisko spēku neesamībai viņš minēja to, ka nav izaugusi nākamā paaudze, kas varētu nomainīt esošo politiķu paaudzi. No esošās sociāli aktīvās paaudzes visi, kuri jau ir gribējuši būt politikā, kuriem ir bijušas ambīcijas un spējas būt politikā, tā vai citādi jau ir politikā. "Šajā paaudzē fiziski vairs nav jaunu cilvēku, tāpēc nepieciešama paaudžu nomaiņa, kas tuvākajos 10 līdz 15 gados arī notiks. Tas nevar notikt īpaši ātrāk. Arī uz 11.Saeimu kandidēs apmēram tie paši cilvēki, kas pašlaik, tādās vai citādās kombinācijās. Ir jānāk pilnīgi jaunai paaudzei, kuri pašlaik studē, sāk savu karjeru, varbūt pat mācās skolā," sacīja Liepnieks.Atsevišķi mēģinājumi pieteikt jaunus politiskos spēkus izrādījušies neveiksmīgi tieši šo abu iemeslu dēļ - nav spēcīgu līderu ar pieredzi, zināšanām, atpazīstamību un stāvokli sabiedrībā. "Nevar atbraukt no Gulbenes mežiem un kļūt par līderi lielai Latvijas politiskajai partijai. Tā tas nenotiek," uzsvēra polittehnologs.Patlaban Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka Latvijā ir reģistrētas 53 politiskās partijas. 9.Saeimā tika ievēlēti septiņi politiskie spēki.Lai pārvarētu 5% barjeru un iekļūtu 10.Saeimā, pirms vēlēšanām vairākas politiskās partijas saliedējas, veidojot partiju apvienības. Partijas "Jaunais laiks", "Pilsoniskā Savienība" un "Sabiedrība citai politikai" apvienojās partiju apvienībā "Vienotība".Vakar, 12.jūnijā, tika nodibināta partiju apvienība "Par labu Latviju", kuru veido Tautas partija (TP), LPP/LC, politiskā apvienība "Ogres novadam", partija "Latgales tauta", partija "Vienota Rēzekne". Jaunizveidotā partiju apvienība "Par labu Latviju" un kustība "Par labu Latviju" parakstīja sadarbības memorandu, kuram kā pieaicinātā persona pievienojās arī partija "Jaunlatvija", kas par dalību jaunajā apvienībā vēl nav lēmusi kongresā.Kreisi centriskās politiskās partijas - Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), partija "Mūsu zeme", Sociālā taisnīguma partija un "Latvijas Atmoda" izveidoja apvienību "Atbildība". 10.Saeimas vēlēšanām gatavojas arī apvienība "Ražots Latvijā", kas šonedēļ prezentēja savu ekonomisko programmu. "Ražots Latvijā" sastāvā 10.Saeimas vēlēšanās startēs partijas - "Demokrāti.lv", "Ražotāja Latvija" un Latvijas kustība "Solidaritāte".Savukārt apvienība "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) un partija "Visu Latvijai" uz kopīgas apvienības dibināšanas kongresu pulcēsies 4.jūlijā.Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) arī 10.Saeimas vēlēšanās startēs kopā ar partiju "Latvijai un Ventspilij".Starp 9.un 10.Saeimas vēlēšanām nodibinājās "Jaunlatvija", "Pilsoniskā savienība", "Sabiedrība citai politikai", "Par prezidentālu republiku", taču lielākā daļa no tām nav guvusi plašu sabiedrības atbalstu.Kā ziņots, pētījuma centra SKDS šī gada maija otrajā pusē veiktās Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka gadījumā, ja Saeimas vēlēšanas būtu notikušas maija otrajā pusē, 5% barjeru, visdrīzāk, pārvarētu "Saskaņas centrs" (SC), "Vienotība", ZZS, TP, LPP/LC un "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL). Balsstiesīgie Latvijas iedzīvotāji visbiežāk būtu balsojuši par SC, "Vienotību" un ZZS.Attiecīgi no visiem balsstiesīgajiem par SC balsotu 18,2%, par "Vienotību" - 13,7%, par ZZS - 8,5%, par TP - 4,6%, par LPP/LC - 2,9%, par PCTVL - 2,9%, par "Visu Latvijai" -2%, bet par LSDSP - 1,2%. Citas partijas partijas būtu ieguvušas mazāk par 1% balsu katra.