Sarunā ar biznesa portālu "Nozare.lv" Tverijons uzsvēra, ka nav pamats apšaubīt ne tikai pieaicināto konsultantu "Nomura International plc" ("Nomura"), bet arī valdības izveidotās darba grupas un pašas valdības secinājumus, ka izdalīt labos "Parex bankas" aktīvus jaunā bankā ir labākais iespējamais risinājums.
"Es, protams, neesmu izvērtējis un izanalizējis visas darījuma sastāvdaļas un iespējamos aspektus, bet es neredzu nekādas klajas pretrunas vai absurdumus valdībā atbalstītajam risinājumam," atzina LKA prezidents.
Tāpat viņš aicināja šo plānu vērtēt attiecīgo apstākļu kontekstā, kas prasa netradicionālus risinājumus. "Šodien ir bezjēdzīgi runāt par to, kāpēc "Parex banka" nonāca valsts īpašumā, bet cita varianta nebija un arī pie esošās tirgus situācijas citu iespēju bankas pārdošanai nav," norādīja Tverijons.
Ja valsts būtu gatava šo banku uzturēt par saviem līdzekļiem un regulāri palielināt kapitālu, līdzīgi kā to dara arī citas komercbankas, tad, iespējams, "Parex banka" varēja turpināt savu līdzšinējo darbību bez izmaiņām, bet, ja valsts nevēlas konceptuāli iesaistīties banku biznesā, tad ir jāmeklē veidi, kā šo banku pārdot, uzsvēra Tverijons.
"Tādai "Parex bankai", kāda tā ir tagad, diemžēl globālās krīzes apstākļos pircēji neatradās, bet, ja ir pircēji, kas būtu gatavi nopirkt kādu daļu, tad nav cita varianta, kā sadalīt banku pārdodamā un nepārdodamā daļā," atzina Tverijons. "Konceptuālais valsts mērķis ir pārdot šo banku un, ja zināms, ka jauno daļu varēs pārdot ātrāk, tad sadalīšana būs tikai laba, jo valstij veiksmīga darījuma rezultātā būs līdzekļi, ko izmantot, lai uzturētu veco banku, kamēr to pa daļām vai pilnībā varēs pārdot."
Tai pašā laikā LKA vadītājs uzsvēra, ka tas, cik ilgā laikā valsts varēs pārdot gan jaunveidojamo, gan palikušo banku, būs atkarīgs no konkrētās ekonomiskās un tirgus situācijas. "Iespējams, paradīsies kāds investors, kurš būs gatavs pirkt arī veco banku ātrāk, nekā domāts," pieļāva Tverijons.
Kā ziņots, atsevišķi finanšu nozares eksperti un bijušie bankas īpašnieki norādījuši, ka valdībā atbalstītais "Parex bankas" restrukturizācijas plāns, ar kuru plānots jaunveidojamā bankā pārnest aktīvus 1,5 miljardu latu vērtībā, bet "Parex bankā" atstāt problemātiskos aktīvus, novedīs esošo banku līdz maksātnespējai.
Savukārt "Parex bankas" restrukturizācijas plāna atbalstītāji uzsver, ka šāds bankas sadalīšanas modelis ir labākais iespējamais variants, lai atgrieztu banku pie peļņas, sāktu atmaksāt valstij tās noguldījumus un padarītu to pievilcīgu arī investoriem.
Pieaicināto konsultantu "Nomura" veiktie aprēķini liecina, ka šogad no "Parex bankas" atdalītā jaunā banka strādās ar zaudējumiem, bet jau 2011.gadā tā varētu strādāt ar peļņu. 2014.gadā pelnītspējas rādītājam vajadzētu sasniegt 17%. Spēcīgu likviditātes pozīciju jaunā banka varētu sasniegt 2013.gadā.
Konsultantu izstrādātais modelis paredz, ka nevienai no bankas daļām nav prognozējama maksātnespēja vai nepieciešamība pēc papildu valsts atbalsta pasākumiem.
Aktīvu un saistību nodalīšana tiks sākta tikai pēc bankas restrukturizācijas plāna saskaņošanas ar Eiropas Komisiju (EK). To, kāds būs jaunveidojamās bankas zīmols un nosaukums, iesaistīto pušu pārstāvji neatklāja, solot šo informāciju paziņot, tiklīdz tas būs zināms.
Plānots, ka valsts ieguldīto naudu, kas sasniegusi jau miljardu latu, izdosies atgūt piecu gadu laikā.
Paredzēts, ka veiksmīga bankas restrukturizācijas plāna saskaņošanas rezultātā ar EK abas bankas daļas savu juridisko darbību varētu sākt šā gada 1.jūlijā, tomēr ir iespējamas laika nobīdes.