Kā liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datubāze, Tenis ziedojumu - 5000 latu - Saskaņas kontā ieskaitījis 2010.gada 10 septembrī, nepilnu mēnesi pirms 10.Saeimas vēlēšanām.
Urbanovičs apgalvoja, ka par Teņa ziedojumu nekā nav zinājis un par to viņam pastāstījuši žurnālisti. Bijušais Bojāra padomnieks saistībā ar šo jautājumu viņu neesot uzrunājis.
"Ja atklāsies, ka šis ziedojums bijis no nelikumīgi iegūtiem līdzekļiem, tad var nākties šo naudu atdot," izteicās politiķis.
Kā ziņots, vakar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa nolēma Teni apcietināt.
KNAB lietā par Daimler dotajiem kukuļiem Rīgas domes amatpersonām 11.februārī veica kratīšanu RS telpās un citur. Nedēļas nogalē izmeklētāji veikuši vēl vairākas procesuālās darbības šajā lietā, tostarp vairākas personas aizturētas.
KNAB izmeklētāji bija aizturējuši arī kādu privātpersonu, Zviedrijas latvieti Raimondu Krastiņu, taču Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 13.februārī atteica KNAB lūgumu viņu apcietināt, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Tagad Krastiņam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
50 gadus vecais daugavpilietis Tenis savulaik ieņēmis daudzus ietekmīgus amatus, liecina aģentūras LETA arhīva dati.
Padomju laikā viņš ieguvis dzelzceļnieka izglītību un strādājis Rīgas vagonu rūpnīcā, kā arī bijis aktīvs komjaunietis, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Tenis pievērsās uzņēmējdarbībai, bet nedaudz vēlāk - arī politikai. Viņš bija 6.Saeimas deputāts (ievēlēts no Demokrātiskās partijas Saimnieks), Akcizēto preču padomes un Spirta monopola padomes priekšsēdētājs.
1999.gadā Tenis iestājās Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā (LSDSP), un, tai nonākot pie varas Rīgas domē, viņš 2001.gadā kļuva par mēra Bojāra ārštata padomnieku transporta jautājumos. Gadu vēlāk Tenis tika iecelts par pašvaldībai piederošās AS Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāju, bija arī padomes loceklis RS un AS Rīgas starptautiskā autoosta. Visus šos amatus viņš zaudēja līdz ar varas maiņu Rīgas domē 2005.gadā.
Līdz ar Teni no RS padomes 2005.gada vasarā tika atcelts arī tās priekšsēdētājs bijušais Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Guntis Pilsums ("Jaunais centrs") un padomes locekļi Jānis Dinēvičs (LSDSP), Sergejs Dolgopolovs (JC) un Oļegs Ščipcovs (JC).
2005.gad sākumā KNAB konstatēja, ka Tenis un Pilsums ilgstoši atradušies interešu konfliktā, ieņemot vairākus amatus pašvaldības uzņēmumos.
2009.gadā Tenis kandidēja Daugavpils novada domes vēlēšanās no Aināra Šlesera vadītās partijas LPP/LC saraksta. LPP/LC togad pieslējās arī Bojārs, kurš kandidēja Rīgā. Abi gan netika ievēlēti.
Tenim patlaban pieder kapitāldaļas trīs uzņēmumos - 100% SIA Royal Graphics, 88% City Line un 37% SIA Viesnīca Vita, liecina firmas.lv informācija.
Laikraksts Dienas Bizness 2008.gadā bija iekļāvis Teni Latvijas 1000 miljonāru sarakstā.
Baltic Screen 2007.gada vasarā vēstīja par kādu dīvainu darījumu ar nekustamo īpašumu, kurā Tenis un advokāts Modris Supe katrs kļuva par aptuveni vienu miljonu eiro turīgāki. Abi no sev piederošās SIA Reaģents A 2006.gada janvārī par tiem laikiem aizdomīgi mazu summu - kopumā tikai 25 000 latu - ieguvuši 1,6 hektārus zemes Rīgā, Krustpils ielā, ko gadu vēlāk pārdevuši jau par 1,474 miljoniem latu AS Mēbeļu nams. Tādējādi katrs no viņiem šajā darījumā nopelnīja 724 500 latus.
Kā ziņots, ASV Tieslietu ministrija kompāniju Daimler apsūdzēja kukuļdošanā miljoniem dolāru apjomā amatpersonām vismaz 22 valstīs. Daimler pērn aprīlī atzina savu vainu apsūdzībās un piekrita samaksāt 185 miljonus dolāru (96,9 miljonus latu), lai noregulētu šo lietu.
ASV izmeklētāju pērn publiskotie materiāli liecina, ka Rīgas amatpersonas savulaik piekukuļotas, lai pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmumi iegādātos Daimler ražotos Mercedes Benz autobusus, kurus pasažieru pārvadāšanai RS izmanto joprojām. Nelegālie maksājumi veikti laika posmā no 1998. līdz 2002.gadam.
Daimler ar savu meitasuzņēmumu MB Turk un EvoBus starpniecību Rīgas domei pārdeva vairāk nekā 100 autobusu vairāku desmitu miljonu latu vērtībā. Lai saņemtu pasūtījumus, doti kukuļi.
Publiski pieejamais, ASV apgabaltiesā apstiprinātais vienošanās dokuments par noregulējumu liecina, ka nauda caur dažādām ārzonas kompānijām un ražotāja pārstāvjiem Rīgas domes amatpersonām maksāta vairākkārt.
Pēc šīs informācijas publiskošanas pērn pārbaudi Latvijā sāka KNAB.
Daimler kukuļošanas lietas izmeklētāji konstatējuši, ka starpnieki nodošanai Rīgas pašvaldības amatpersonām saņēmuši vairāk nekā 4,3 miljonus eiro (3,02 miljonus latu), aģentūru LETA informēja KNAB galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Karlsberga.
Izmeklētāji sadarbojas ar Vācijas kolēģiem - Štutgartes prokuratūras un Bādenes-Virtembergas policijas amatpersonām, kas veic izmeklēšanu par rūpnīcas Mercedes Benz autobusu nozares bijušo darbinieku saistību ar kukuļdošanu ārvalstu amatpersonām.