Pirms nedēļas līdzdalības platformas Manabalss.lv portālā studentu grupa sāka vākt parakstus, lai ierobežotu pašvaldību vadītāju pilnvaru termiņu. Iniciatīvas pieteicēji ierosina veikt grozījumus likumā Par pašvaldībām un noteikt, ka pašvaldības vadītājs var ieņemt amatu divus pilnvaru termiņus, kas būtu astoņi gadi.
"Pietiek ar beztermiņa pašvaldību priekšsēdētājiem! Šobrīd gandrīz pusē no republikas nozīmes pilsētām priekšsēdētāji atrodas amatā ilgāk par 15 gadiem, un situācija ir līdzīga arī mazākās pašvaldībās. Viens no demokrātijas stūrakmeņiem ir regulāra varas nomaiņa, bet šobrīd daudzviet politiķi pašvaldības uztver par saviem lēņiem. Mēs vēlamies to mainīt!" tā sacīts iniciatīvas pieteikumā.
Jēkabpils novada domes priekšsēdis Leonīds Salcēvičs (Jēkabpils reģionālā partija) vada pašvaldību divdesmit gadus un sarunā ar Dienu vēl nosauca arī Liepājas mēru Uldi Sesku un ilggadējo Ventspils domes priekšsēdi Aivaru Lembergu, kuriem esot ne mazāks stāžs, ja ne pat lielāks, "par Babītes domes priekšsēdi Andreju Enci nemaz nerunāsim, viņš pašvaldībā ir piedzimis". Visi minētie kandidē arī šajās vēlēšanās.
Salcēvičs ir lasījis savu jauno kolēģu priekšvēlēšanu programmas un sapratis, ka viņiem vēl esot daudz jāmācās, taču katrā ziņā mēram esot prieks, ka jauni cilvēki vēlas darboties politikā, jo viņiem noteikti būs jaunas idejas, "ko mēs, vecie stagnāti, neesam ieraudzījuši". Taču, viņaprāt, visracionālāk būtu, ja apvienotu pieredzi ar jaunības degsmi. Ideja ierobežot pašvaldību vadītāju pilnvaru termiņu jau ir izskanējusi agrāk, taču ikvienam balsstiesīgajam pilsonim esot tiesības kandidēt vēlēšanās. Novadu un pilsētu priekšsēžus deputāti izvēlas no sava vidus atklātās vēlēšanās.
Taču ir vairāki vietējie līderi, kuri nolēmuši šajās vēlēšanās vairs nekandidēt. Pļaviņu novada domes vadītāja Gunta Žilde vadījusi pašvaldību trīs sasaukumus un uzskata, ka ir jādod iespēja jaunajiem. Pēc pilnvaru termiņa beigām viņa kādu laiku veltīšot atpūtai, bet par tālāko vēl nezina, varbūt atkal strādāšot skolā. Jēkabpils reģionālās partijas saraksts, no kura Žilde kandidēja vēlēšanās, vēl neesot izšķīries, kurš varētu būt tā mēra kandidāts. Taču Žilde uzskata, ka starp politiskajiem spēkiem, kas piedalās vēlēšanās Pļaviņās, ir laba sadarbība un tie spēs vienoties par nākamo pašvaldības vadītāju. Viņa Dienai pieļāva, ka šis cilvēks varot būt arī no cita saraksta.
Neparastāka situācija ir Aizputes novadā, kura vadītājam Šilim nebija informācijas, kā top Latvijas Zemnieku savienības saraksts, iepriekšējās vēlēšanās viņš tajā esot bijis vienīgais partijas biedrs. Taču uz vaicāto, vai priekšsēdim ir mierīgs prāts, ka novada vadība pēc vēlēšanām nonāks drošās rokās, Šilis atbildēja: "Es zinu, kam atstāšu novadu." Viņa komandas cilvēki tagad startējot no Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–TB/LNNK saraksta, kura līderis Juris Grasmanis varētu būt labs mērs.
Nacionālajai apvienībai savu komandu uzticējis arī Viesītes domes priekšsēdis Jānis Dimitrijevs, kura vārdu vairs nevar atrast sarakstos. Tāpat tajos nav Dundagas novada priekšsēža Gunāra Laicāna (Vienotība), Priekuļu novada vadītājas Māras Juzupas (ZZS), Stopiņu novada priekšsēža Jāņa Pumpura (RA). Ir vairāki viņu kolēģi, kas vēlēšanās startē, bet tālākās vietās. Tas ļauj domāt, ka arī viņi varētu vairs nepretendēt uz domes vadītāja amatu. Baldones novada vadītāja Karina Putniņa (RA) kandidē ar otro numuru, Krimuldas novada priekšsēdis Juris Salmiņš – ar trešo, Mālpils novada vadītājs Aleksandrs Lielmežs – ar ceturto, Vecumnieku novada priekšsēde Aiga Saldābola – ar otro numuru savos sarakstos.